Mans obsesīvi kompulsīvo traucējumu stāsts
Bija posms, kurā es telefonā vai diktofonā ierakstīju visas sarunas, kurās runāju ko sev nozīmīgu, jo man šķita, kā es varu būt droša, ka es to tiešām teicu, kā es varu būt droša par to, ko man atbildēja? Kā es varu uzticēties savai atmiņai? Man vajadzēja pierādījumus, jo bez tiem man šķita, ka es nevaru sev uzticēties. Tagad es sarunas neierakstu, bet nav tā, ka man šāda doma neienāk prātā.
