Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējums (UDHT jeb ADHD).
Tas ir neiroattīstības traucējums, kas nozīmē, ka smadzenes attīstas un darbojas savādāk.
Iesākās bernībā un var turpināties līdz pieugušā vecumam ar izplatību ~2–3%.
Kā rodas UDHT? Ģenētisko un vides faktoru mijiedarbība. Tas nozīmē, ka kādam ģimenē ir UDHT, kas pārmantojas bērnam. Kā vides faktori tie var būt mātes smēķēšana un/vai alkohola lietošana esot stāvoklī, dažāda veida vides piesārņojumi (piem. svins) u.c. (Fig.1)
Pieaugušo UDHT izpaužās kā neuzmanība, nemierīgums, grūtības pārvaldīt emocijas, plānot, organizēt un uzsākt. Lai gan ikviens laiku pa laikam var justies nemierīgs un apjucis, UDHT pazīmes ir pastāvīgas un būtiski ietekmē ikdienas dzīvi. Var būt grūtības veidot attiecības, noturēties darbā vai mācībās, kā arī kopumā ietekmēt labsajūtu. Var parādīties domas „ar mani kaut kas nav kārtībā”.
Pieugušo UDHT diagnosticēšana ir komplicēta, jo šis traucējums bieži vien pārklājas ar cita veida traucējumiem (piem. garastāvokļa un trauksmes traucējumi (~50% pieaugušajiem ar UDHT), vielu lietošanas traucējumi u.c.). Jāņem vērā arī individuālas atšķirības (traucējums var izpausties katram indivīdam nedaudz savādāk – 1. neuzmanība 2. hiperaktiitāte-impuslivitāte 3.kombinācija)
SVARĪGI – Nav viens tests kas diagnosticēs, ka jums ir UDHT.
Ko tad ar šo iesākt? UDHT nevar izārstēt, taču šis traucējams ir ārstējamas un menedžējams. Ārstēšana notiek kombinācijā – medikamentozā un terapeitiskā (sadarbība ar psihiatru un psihologu).
Ja rodas aizdomas, ka šis varētu būt par mani, tad pirmais solis var būt psiholoģiskā izpēte. Saņemot psihologa atzinumu varēsiet iegūt plašāku skatījumu par jūsu individuālo gadījumu. Un vēlāk, nepiciešamības gadījuma vērsties pie psihiatra un uzsākt/turpināt terapijas procesu kopā ar psihologu.
Atsauce
Bogdanska-Chomczyk, E., Majewski, M. K. & Kozłowska, A. (2025). ADHD in Adulthood: Clinical Presentation, Comorbidities, and Treatment Perspectives. International Journal of Molecular Science, 26(11020), 1-38.