Prokrastinācija ir brīvprātīga darbības atlikšana, novilcināšana, kas ir pretēja indivīda mērķiem, interesēm un labsajūtai.
Tas nozīmē, ka mēs apzināmies, ka nedarīšana var novest pie sliktām sekām, bet nedarām tāpat.
Ja vilcināšanās ir objektīvu šķēršļu dēļ un uzdevumu nevar veikt, tad tā nav prokrastinācija.
Ja prokrastinē neatkarīgi no tā, kāda ir situācija vai veicamais uzdevums, un tam ir negatīvas sekas,
iespējams, tev raksturīga prokrastinācija kā noturīga iezīme.
Tā var būt saistīta ar:
-perfekcionismu, bailēm kļūdīties;
-neirotismu jeb tendenci raizēties;
-maz izteiktu apzinīgumu;
-trauksmi, depresiju;
-zemu pašcieņu.
Prokrastinācija nav izsmalcinātāks veids kā nosaukt slinkumu. Slinkums parasti nepatīk citiem, bet pats cilvēks jūtas neitrāli vai pat labi, bauda nedarīšanu. Prokrastinācija ir tad, kad mums kaut kas šķiet svarīgs, vajadzīgs, bet nekādi nevaram saņemties tā darīšanai, to mūžīgi atliekam.
Vairāk par šo tēmu lasi rakstā “10 konkrēti ieteikumi, kā uzvarēt prokrastināciju”.