Varbūt izklausās absurdi, bet cilvēki bieži mēdz izvēlēties pazīstamas, saprotamas ciešanas, nevis tās neprognozējamās, nepazīstamās, potenciālās ciešanas, kas varbūt radīsies pārmaiņu rezultātā.
Tāpēc mēģinot kaut ko mainīt un jūtot satraukumu, mūsu reakcija var būt atgriezties pazīstamajā. Jo pat pazīstamas ciešanas sniedz mums zināmu komfortu.
Tāpēc cilvēki atgriežas destruktīvās attiecībās, pārtrauc iet uz sporta zāli, atsāk lietot alkoholu, neiet pie ārsta ar sāpēm.
Ja to zinām, tad varam mēģinājumu iekāpt vecajās kurpēs mācīties pamanīt un turpināt darīt to, kas mums patiesi svarīgs un vajadzīgs. Nav sevi par vēlmi palikt pazīstamajā jārāj, tas tikai radīs vēl vairāk spriedzes un vēl vairāk gribēsies atpakaļ.
Pārmaiņas visiem ir grūti, satraukums un zināma neērtība ir normāla to daļa.
Briesmīgi, ne? Tu esi beidzot saņēmies pārmaiņām, zini, ka tas ir labi; varbūt tev ir tuvinieki un speciālisti, kas arī saka, ka tas būs labi; bet tu jūti paniku, ka nē, būs vēl sliktāk vai vismaz citādi sliktāk un tad kāda jēga! Pilnīgi normāli un ļoti kaitinoši, bet – pārvarami. Godavārds.