Sievietes ar autismu biežāk saskaras ar mentālās veselības grūtībām un ir ar lielāku pašnāvnieciskas uzvedības risku, salīdzinot ar vispārējo populāciju. Tāpēc 2022.gadā tika veikts pētījumu apkopojums, kura mērķis bija izpētīt sieviešu ar autismu psiholoģisko labklājību, lai identificētu gan izaicinājumus, gan aizsardzības faktorus. Pētījumu apskata rezultāti parāda ievērojamās problēmas ar kurām saskaras sievietes ar autismu. Tostarp sabiedrības slikta izturēšanās, dzimuma un kulturālās gaidas, kā arī maskēšanās augstā cena. Aizsargājošie faktori, kas palīdz sievietēm ar autismu piedzīvot augstāku psiholoģisko labklājību ir sevis pieņemšana, piederības sajūta, augstākas sociālās prasmes un citu sieviešu ar autismu atbalsts.
Pētījumā sistemātiski apskatīti 12 kvalitatīvi pētījumi, koncentrējoties uz sieviešu ar autismu pieredzi. Analīze parādīja trīs galvenās tēmas, kas saistītas ar viņu psiholoģiskās labklājības izaicinājumiem – “Es izkrītu pa spraugām” jeb pārprastas un izstumtas; “Slēptās sāpes”; atbilstība citu gaidām.
1. “Es izkrītu pa spraugām” jeb pārprastas un izstumtas.
– Iebiedētas un ļaunprātīgi izmantotas. Sievietes ar autismu bieži saskaras ar iebiedēšanu, ķircināšanu un sliktu izturēšanos jau bērnībā, taču tas nāk līdzi arī pieauguša cilvēka vecumā. Šāda attiecību pieredze veicina traumas un mentālās veselības problēmas. Sievietes ar autismu arī ziņo par augstāku seksuālās izmantošanas un vardarbības līmeni, kas bieži ir saistīts ar sociālo naivumu un grūtībām izprast sociālos signālus.
– Nepamanītas, neņemtas vērā un uztvertas kā neuzticamas. Sievietes ar autismu bieži jūtas nesaprastas no veselības aprūpes speciālistu, pedagogu un vienaudžu puses. Viņas bieži saskaras ar šķēršļiem, lai saņemtu atbilstošu atbalstu, jo viņu vērtējumiem, teiktajam neuzticas, to neņem vērā. Rezultāts ir negatīvas emocionālas pieredzes, kas liek just frustrāciju, skumjas, šaubas par sevi.
2. “Slēptās sāpes”
– Maskēšanās: aizsargājoša, bet kaitīga. Izplatīta stratēģija, lai iederētos, ir sociālā maskēšanās. Tas nozīmē, ka sievietes ar autismu maskē savas autisma iezīmes. Kopumā tā nereti ir efektīva stratēģija un mēdz aizsargāt pret sociālu atraidījumu, taču tā ir ļoti nogurdinoša un izraisa emocionālu izsīkumu, mulsumu, pat mentālu sabrukumu. Maskēšanās ir īpaši sarežģīta stresa pilnu dzīves notikumu, piemēram, dzemdību un menopauzes, laikā.
– Vēlme pēc piederības un pieņemšanas. Neskatoties uz izaicinājumiem, sievietes ar autismu pauž spēcīgu vēlmi veidot sociālās saiknes un būt pieņemtas. Viņas bieži vien to šobrīd risina ar tiešsaistes kopienām un atbalsta grupām, kas nodrošina piederības sajūtu un savstarpēju sapratni.
3. Atbilstība citu gaidām
– Dzimums un kulturālas gaidas. Sievietes ar autismu bieži jūtas spiestas ievērot sabiedrības dzimuma normas, piemēram, būt draudzīgām, rūpēties par citiem un pildīt tradicionālās lomas, piemēram, mātes pienākumus. Šīs gaidas var izraisīt neapmierinātību un konfliktus, īpaši, ja tās neatbilst viņu identitātei.
– Identitāte un sajūta par savu “es”. Daudzas sievietes ar autismu cīnās ar savu “es” un identitāti, bieži jūtoties “nepareizas” vai “nepilnīgas” tieši tāpēc, ka piedzīvo daudz negatīvas mijiedarbības ar sabiedrību. Autisma diagnozes saņemšana var palīdzēt sievietēm pārstrukturēt savu sevis uztveri un attīstīt spēcīgāku identitātes sajūtu. Citu sieviešu ar autismu un kopienu atbalstam ir izšķiroša nozīme sevis pieņemšanā un palīdz noticēt savai varēšanai.
Ieteikumi
1. Veselības aprūpes speciālistiem ir nepieciešamas papildu zināšanas, lai atpazītu un atbalstītu sieviešu ar autismu unikālās vajadzības, īpaši kritiskos dzīves posmos, piemēram, grūtniecības laikā, dzemdībās un menopauzes periodā.
2. Jāpalīdz sievietēm ar autismu izprast un noturēt savas personīgās robežas, samazinot ekspluatācijas un ļaunprātīgas izmantošanas risku. Pētījumā autori iesaka īpašas izglītības programmas, lai palīdzētu apgūt drošu attiecību veidošanu.
3. Speciālistiem ir jāpielāgo savas komunikācijas un terapeitiskās pieejas, lai labāk atbalstītu sievietes ar autismu, ņemot vērā sensoro jutīgumu un saziņas pārtraukšanas iespēju, kad tiek piedzīvoti notikumi ar augstu stresa pakāpi.
4. Terapeitiskajām intervencēm jākoncentrējas uz to, lai palīdzētu sievietēm ar autismu izpētīt un attīstīt savu “es” un identitātes izjūtu, tostarp izmantojot uz stiprajām pusēm balstītas pieejas un psihoizglītošanu par autismu.
5. Tiešsaistes forumu un atbalsta grupu veidošana var nodrošināt sievietēm ar autismu piederības sajūtu un savstarpēju pieņemšanu, kas ir ļoti svarīga viņu psiholoģiskajai labklājībai.
Pētījuma autori uzsver nepieciešamību palielināt izpratni par autisma sieviešu unikālo pieredzi, jo īpaši veselības aprūpes un diagnostikas apstākļos. Šobrīd pētījumiem ir ierobežots tvērums, tāpēc turpmākajos pētījumos jāiekļauj, piemēram, sievietes ar autismu no dažādām kultūrām. Turklāt, autisms ir spektra diagnoze, kas nozīmē, ka dažādām sievietēm var izpausties atšķirīgi, tāpēc jāņem vērā, ka šis pētījumu apkopojums noteikti nereprezentē katras sievietes ar autismu pieredzi.
Avots
Natalie Yau, Sonia Anderson, Ian C. Smith, How is psychological wellbeing experienced by autistic women? Challenges and protective factors: A meta-synthesis, Research in Autism Spectrum Disorders, Volume 102, 2023, 102101, ISSN 1750-9467, https://doi.org/10.1016/j.rasd.2022.102101.
(https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S175094672200188X)