Autiskā spektra traucējumi (AST) ir ar attīstību saistīti traucējumi un var būt daļa no sociālās identitātes. Pats termins ir jāuztver kā “lietussarga” termins, ko lieto, lai apzīmētu cilvēkus, kas izrāda simptomus vairākās jomās, kas saistītas ar komunikāciju un sensoro uztveri. Arvien vairāk tiek pētīta autisma izcelsme un atklāts, ka tas ir lielā mērā pārmantojams, iedzimts.

Autiski cilvēki vai cilvēki ar autismu?

Pētījumi rāda, ka citur pasaulē cilvēki, kam uzstādīta autisma diagnoze, labprātāk vēlas, lai viņus sauc par “autiskiem cilvēkiem” nevis “cilvēkiem ar autismu” jeb dod priekšroku “identity-first” apzīmējumu veidam. (Monk, Whitehouse & Waddington, 2022) Tas nozīmē, ka autismu no sevis nenošķir, tā ir daļa no cilvēka, no viņa sociālās identitātes.

Mēs latviski šajā rakstā lietojam ‘’cilvēki ar autismu”, jo Latvijā pašlaik nav tādu datu, kas ļautu droši apzīmēt cilvēkus par ‘’autiskiem” un kopumā nozarē biežāk par iekļaujošu uzskata “cilvēki ar X” formulu.

Bet mēs aicinām, ja kādam lasot ir rekomendācijas vai vēlmes par to, kāda valoda būtu iekļaujošāka, dodiet ziņu.

Novēlota diagnoze

Daļa pieaugušo ar autismu ilgstoši dzīvo nezinot par savu diagnozi. Tas var būt dažādu iemeslu dēļ, piemēram, diagnosticēšanu var novilcināt informācijas trūkums, maz izteikti vai netipiski simptomi, kā arī maskēšanās, kur autisma simptomi tiek veikli “paslēpti”. Novēlota diagnoze var novest pie grūtībām saprast sevi, savu vietu pasaulē, kā arī saņemt atbalstu.

Cilvēki ar autismu pirms diagnozes var sadzīvot ar neizpratni, kaunu un domām: Kas ar mani nav kārtībā? Kāpēc es atšķiros?

Diagnoze var ļaut uzzināt vairāk par sevi, izskaidrot savas pieredzes un ar cieņu izturēties pret savām atšķirībām. Tāpat diagnoze var būt labs veids, kā pastāstīt citiem par sevi, savām vajadzībām un iezīmēm.

Citi iemesli pazīmēm

Diagnosticēt autismu var būt sarežģīti, jo, kā ar daudzām grūtībām, arī autisma pazīmes var izskatīties līdzīgas citiem stāvokļiem, traucējumiem. Piemēram, kādas autismam raksturīgas lietas var tikt izskaidrotas ar uzmanības deficīta sindromu. Tāpēc ir svarīgi nesteigties ar diagnozes uzstādīšanu, bet kompetenta un uzticama speciālista vadībā niansēti apskatīt visu kontekstu.

Maskēšanās

Maskēšanās ir termins, kas apzīmē savu simptomu slēpšanu, lai labāk iekļautos kādās sociālās situācijās.

Tas var nozīmēt, ka cilvēks ar autismu piespiež sevi skatīties citiem acīs, nepilivināt rokas sociālās situācijās, apgūst ikdienišķu sarunu ”recepti” un nestāsta par savām interesēm.

Pats par sevi apgūt prasmes, kā regulēt savu uzvedību, nav nekas slikts, mēs visi zināmā mērā mēdz maskēties, lai labāk iekļautos.

Tomēr atšķirībā no neirotipiska cilvēka, kuram tādas prasmes sniedz kaut kādu atvieglojumu, autiskiem cilvēkiem maskēšanās uzvedības bieži līdzi nes lielu piepūli, stresu un nepatīkamas izjūtas.

Skatoties kādam sarunu biedram acīs, var rasties sensorā pārstimulēšana (kas, iespējams, izpaužas kā disociatīva sastingšana utml), kur psihe vairs nespēj apstrādāt pasauli, visa ir par daudz.

Spiediens uzturēt maskēšanos, turpināt slēpt daļu sevis, visu laiku lauzt sevī fundamentālas lietas var novest pie paaugstinātas trauksmes.

Sievietes ar AST

Pētījumi rāda, ka sievietes un meitenes ar autismu maskēšanās uzvedības izmanto biežāk nekā vīrieši (Cook et al., 2021).

Sievietēm ar autismu maskēšanās vajadzīga, lai atbilst sabiedrības standartiem un, lai novērstu un mazinātu vientulību. Tas arī izskaidro to, kāpēc ilgu laiku sievietēm AST bija nepamanīti un daudzas sievietes saņem savu diagnozi un tai sekojošo miera sajūtu novēloti. Lasi pētījumu, kā sievietes ar autismu izjūt psiholoģisko labklājību.

Klīniskajā praksē klienti mēdz teikt: “Ir grūti visu laiku izlikties par kādu citu un nekad nejusties tā, ka es drīkstu būt es pati. Tas ir nogurdinoši un skumji.”

Psihologa konsultācija

Autiskā spektra traucējumu pazīmes

1.Komunikācija

Cilvēkiem ar autismu var būt grūtības atpazīt, interpretēt dažādas komunikācijas nianses, kas sekojoši var būt šķērslis attiecību veidošanā un uzturēšanā. Var būt sarežģīti atpazīt kādas izteiksmes, žestus, balss toņus, kas noved pie pārpratumiem par citu cilvēku nodomiem.

Dažkārt vajadzīgs papildu laiks, lai apstrādātu kādu informāciju un uz to reaģētu, piemēram, lai atbildētu jautājumu vai turpinātu ikdienišķu sarunu.

Ir daļa cilvēku ar autismu, kuriem ir grūtības runāt vispār vai runas spējas ir ierobežotas. Tāpat zināms, ka cilvēkiem ar autismu var būt raksturīga ekolālija, kas ir citu teiktā atkārtošana.

Tomēr svarīgi atzīmēt, ka komunikācijas grūtības nav vienpusējas, atkarīgas tikai no cilvēku ar autismu prasmēm. Apkārtējiem cilvēkiem, kuri ir neirotipiski (šajā gadījumā-bez autisma), ir grūtības iejusties cilvēku ar autismu ādā un saprast viņus. To literatūrā mēdz saukt par dubulto empātijas problēmu (double empathy).