Šajā laikmetā, kad digitālās platformas ir salīdzinoši ļoti pieejamas plašai sabiedrības daļai, tas paver iespēju teju katram veidot digitālo saturu. Tā rezultātā parādās ļoti daudz ar fitnesu, uzturu un tievēšanu saistīta satura, kur cilvēki dalās ar saviem ieteikumiem un metodēm kā samazināt virssvaru vai iegūt muskuļotu ķermeni. Tehniski varētu teikt, ka šī ir pozitīva tendence, jo ar fitnesu saistīts saturs kļūst arvien pieejamāks arī cilvēkiem, kuri nevar atļauties trenera vai dietologa pakalpojumus, tomēr tam ir arī salīdzinoši daudz ēnas pušu – traumu risks, ēšanas traucējumi un ilgtermiņa negatīva ietekme kā uz fizisko, tā uz mentālo veselību. Šajā rakstā es vēlos vairāk parunāt par digitālā satura tendenču ēnas pusēm, lai mēs visi kritiskāk skatītos uz saturu, kuru patērējam un kādi ir riski, ja sekojam nesertificētu digitālā satura veidotāju ieteikumiem.

Mūsdienās ar fitnesu un uzturu saistīts digitālais saturs strauji aug – teju ikviens, ja to vēlas, var veidot saturu par treniņiem, sportu, uzturu un dalīties ar savām metodēm digitālā satura platformās. Tas, savukārt, noved pie situācijas, kurā  liela daļa no fitnesa satura veidotājiem nav sertificēti fitnesa treneri. Pētot šādu saturu vairākus gadus, var secināt, ka bieži šo satura veidotāju tehniskie ieteikumi nav korekti un var radīt dažādas traumas – jo īpaši cilvēkiem, kuriem nav nekāda treniņu pieredze un papildus ir vēl veselības problēmas. Piemēram, tehniski nepareizi izpildīti svarcelšanas vingrinājumi var radīt ar skriemeļiem un locītavām saistītas problēmas. Arī augstas intensitātes aeroba slodze, kas nav piemērota konkrēta cilvēka individuālajai aerobajai sagatavotībai, var izraisīt nopietnas kardiovaskulāras problēmas. Tomēr bieži vien šīs nianses tiek ignorētas un cilvēki izvēlas “speciālistu” pēc izskata nevis kompetences un profesionālajām zināšanām. To patiesībā nereti var ļoti labi novērot komentāru sadaļā, kas atklāj zināmu paradoksu. Fitnesa satura veidotāji, kuri nav sertificēti profesionāļi, bet ir slaidi un ar izteiktu muskuļu relfjefu, bieži vien saņem simtiem uzslavu, neskatoties uz nekorektu un maldinošu informāciju. Tajā pašā laikā, sertificēti fitnesa speciālisti, kuriem varbūt nav ļoti zems tauku procents vai izteikts muskuļu reljefs, tiek nopelti un redzēti kā neprofesionāli, neskatoties uz to, ka viņu pasniegtā informācija un tehniskais skaidrojums ir korekts. Koncentrējoties uz “speciālista” izskatu nevis profesionālajām zināšanām, mēs riskējam ar savu veselību, ja akli sekojam līdzi nekorektai informācijai, uztura bagātinātāju reklāmām, saukļiem “zaudē 10 kilogramus vienā mēnesī” un citām zinātnē nepamatotām pieejām. Ir būtiski paturēt prātā, ka tas, kas ir strādājis vienam cilvēkam, nenozīmē, ka strādās arī simtiem citu cilvēku. Mēs arī nezinām, ar kādām tieši metodēm digitālā satura veidotāji ir sasnieguši savus rezultātus, jo digitālajā saturā paustā informācija ne vienmēr ataino realitāti, tai skaitā daļā gadījumu arī anabolisko steroīdu un medikamentu lietošanu kosmētiskos nolūkos.

Tāpat arī ar uztura plāniem, kurus šobrīd digitālā vidē var atrast ļoti daudz, ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo bieži vien tie nav sabalansēti un ir ar ārkārtīgi zemu kaloriju daudzumu, kas var izraisīt ilgtermiņa fiziskās un mentālās veselības problēmas. Aptuveni desmit gadus atpakaļ bija ļoti populāri video, kuros digitālā satura veidotāji dalījās ar to, “ko es šodien ēdu”. Šie video ir populāri arī mūsdienās. Tā var būt lieliska opcija smelties idejas dažādām receptēm, kas mēdz būt arī veselīgas un sabalansētas. Tomēr ļoti daudz ir arī tādu video, kuros ikdienas uzņemto kaloriju daudzums ir nedaudz pāri vienam tūkstotim, kas faktiski nenodrošina pat nepieciešamo ikdienas kaloriju daudzumu pamata vielmaiņai. Šeit es varu padalīties ar savu pieredzi, kā 20 gadu vecumā ieguvu ēšanas traucējumus. Tieši šajā laikā ikdienas uztura video bija ļoti populāri un tā rezultātā es pati nonācu pie nepilnvērtīga uztura paradumiem. Kā šodien atceros, ka ikdienā apēdu dažas galetes, ābolu vai bumbieru, pusīti jogurta trauciņa un nedaudz vistu ar dārzeņiem vai rīsiem. Tā rezultātā, es vienā brīdī ar savu garo 1,77m augumu svēru nedaudz pāri 50 kilogramiem, man nebija spēka un es sāku baidīties apēst jebko citu, lai tikai nepieņemtos svarā, kā arī bieži izvairījos no socializēšanās, jo nevēlējos nonākt situācijās, kurās būtu jāēd ārpus mājas. Faktiski neviens no manas ģimenes neredzēja, ka man sāk attīstīties ēšanas traucējumi, jo es to maskēju zem “veselīga uztura” un slēpu ikdienā apēsto. Un tas viss bija pateicoties “ko es ēdu ikdienā” video un vēlmei līdzināties satura veidotājiem, kuriem es tolaik sekoju. Par šo tematu ir veikti arī dāžadi pētījumi. Piemēram, pētnieku grupa pētījumā “The Impact of Following Instagram Influencers on Women’s Body Dissatisfaction and Eating Disorder Symptoms” norāda, ka pētījumā iekļautās sievietes, kuras seko uztura influenceru digitālajam saturam, uzrāda daudz augstākus rādītājus ēšanas traucējumu simptomātikā nekā sievietes, kuras seko fitnesa un izklaides influenceriem. 

Tikpat svarīgi ir atcerēties arī to, ka digitālā satura veidotāja dzīve var ļoti būtiski atšķirties no satura patērētāja dzīves, radot nereālistiskas ekspektācijas un negatīvu spiedienu uz mentālo veselību. Es zinu, cik psiholoģiski grūti ir tikt galā ar nomāktību, kuru var izraisīt virssvars. Esmu gājusi cauri hormonālām problēmām un policistisko olnīcu sindromam, kas manā gadījumā pirms dažiem gadiem arī izsauca strauju tauku procenta pieaugumu, ar kuru cīnos joprojām. Pirms izmācījos par treneri un ieguvu sertifikāciju, esmu akli iegādājusies treniņu programmas un uztura bagātinātājus ar cerību, ka tas ļaus man samazināt virssvaru. Tomēr vēlāk sapratu, ka šos ieteikumus gluži vienkārši nevaru ieviest savā ikdienas dzīvē, jo dzīves ritms ir pilnīgi atšķirīgs. Satura veidošana par treniņiem ir darbs, kurā tiek ieguldītas daudzas stundas, lai filmētu un uzturētu sevi formā, jo satura veidotāja ķermenis zināmā mērā ir reklāma produktam, kas tiek pārdots. Bet satura patērētāju dzīves bieži vien stipri atšķiras – ikdienas darbs, ģimene, bērni, paaugstināts stress, pienākumi mājās, veselības problēmas un virkne citu ikdienišķu lietu, kas var būtiski ietekmēt gan laiku, ko veltīt treniņiem, gan arī uztura paradumus. Tā rezultātā, cilvēki iegādājās treniņu programmas, uztura plānus un nevajadzīgus uztura bagātinātājus, kas neder viņu individuālajai situācijai. Pēc tam seko vilšanās, ka rezultātu neizdodas sasniegt vai rodas vēl lielāks psiholoģiskais spiediens, kas vēl vairāk negatīvi ietekmē mūsu mentālo veselību un var novest pie ēšanas traucējumiem. Šo iemeslu dēļ, sertificēti fitnesa treneri veido individuālus plānus, kuros ņem vērā ne tikai klienta sagatavotību un veselības rādītājus, bet arī ikdienas dzīves nianses, lai treniņi plūstoši iekļautos dzīves ritmā nevis kļūtu par papildus slogu un stresoru, ar kuru cilvēks nespēj tikt galā un kas var radīt negatīvas sekas ilgtermiņā.

Mākslīgā intelekta ienākšana mūsu dzīvē arī ir viens no faktoriem, kas var izraisīt gan ēšanas traucējumus, gan radīt nesasniedzamus mērķus. Šobrīd ļoti aktuāla kļūst mākslīgā intelekta radītā satura izmantošana digitālajā vidē – gan fotogrāfijas, gan video, kur nereti ir grūti atšķirt mākslīgi veidoto no realitātes. Jo vairāk tam sekoju līdzi, jo vairāk redzu mākslīgā intelekta ģenerētas modeles, kas tiek izmantotas fitnesa aplikācijās, Instagram saturā, Youtube mūzikas video, erotiskā saturā un pat zīmolu reklāmās. Nereti šīs mākslīgā intelekta radītās modeles šķietami atgādina ideālus, kurus absolūts vairākums cilvēku nekad nespēs sasniegt – izteikts tievums, anatomiskas īpatnības, kuplas krūtis un gurni, perfekta sejas āda un idealizētas formas. Diemžēl šis var atstāt būtisku ietekmi kā uz daļu vīriešiem, tā arī uz daļu sievietēm. Jo vairāk vīriešu sāk patērēt šāda tipa saturu, jo vairāk rodas nereālistiskākas ekspektācijas par pretējā dzimuma izskatu. Līdzīgi ir arī ar daļu sievietēm – jo vairāk redzam šādu saturu, jo vairāk pamanām “nepilnības” sevī un sākam domāt, ka neesam gana skaistas, gana tievas un gana labas. Bet realitātē neviens cilvēks nav perfekts un mūsu ķermenis ir dzīvs organisms, kas visu laiku mainās. Vēlme pietuvināties šiem mākslīgajiem ideāliem var izsaukt ēšanas traucējumus, badošanos un pārslodzi treniņos, kas tāpat nepalīdzēs mums izskatīties kā mākslīgā intelekta ģenerētām modelēm, jo mēs esam dzīvi cilvēki nevis pikseļi. Jo īpaši svarīgi par šo tematu ir runāt ar jauniešiem, lai viņi nenodarītu pāri savai fiziskajai un mentālajai veselībai, jo robeža starp reālo dzīvi un mākslīgo intelektu kļūst arvien izpludinātāka un grūtāk atšķirama. 

Tikpat nopietna, ja ne pat nopietnāka, ir digitālā satura tendence popularizēt medikamentus svara samazināšanai. Pēdējā gadā ļoti daudz digitālajā vidē parādās pieredzes stāstu par to, kā cilvēki zaudē svaru, lietojot, piemēram, Ozempic injekcijas. Tās ir recepšu zāles, kuras primāri ir paredzētas cilvēkiem, kuri sirgst ar diabētu. Neskatoties uz medicīniskām indikācijām, dēļ Ozempic izteiktās popularitātes, daļa cilvēku ir gatavi tikt pie receptes par katru cenu – pat, ja viņiem nav diabēta. Svara zaudēšanas popularizēšana ar medikamentu palīdzību sabiedrībā pastiprina diskursu par tievēšanu kosmētiskos nolūkos ar jebkādiem līdzekļiem – jo īpaši, ja par to atklāti runā arī sabiedrībā zināmi cilvēki. Virssvars vairumā gadījumu nav cilvēka izvēle. Ja mēs cilvēkiem piedāvātu izvēli “paņem šo mazo sarkano tabletīti un kļūsti tievi vai mēnešiem/gadiem ilgi nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm un ieturi veselīgu uzturu”, es pieņemu, ka būtu gana liela daļa cilvēku, kas izvēlētos tabletīti, jo tas ir vieglāk un ikdienā nekas nav jāmaina, lai kosmētiski iegūtu vēlamās ķermeņa aprises. To pierāda arī fakts, ka daļa cilvēku ir gatavi tikt pie Ozempic receptes, neskatoties uz to, ka viņiem nav diabēts un cilvēki, kuriem tas ir, netiek pie šī medikamenta. Mēs esam gatavi upurēt cita cilvēka veselību, lai paši kļūtu ātri tievi, nevis ieguldītu darbu un veiktu dzīvesveida korekcijas. Šajā gadījumā es nerunāju par cilvēkiem, kuriem virssvars ir veselības problēmu dēļ, bet gan par cilvēkiem, kuriem virssvars ir izveidojies dzīvesveida dēļ un ar fizisko veselību viss ir kārtībā. Papildus tam visam – šāda tipa medikamentu popularizēšanai var būt būtiska ietekme uz cilvēkiem, kuriem ir ēšanas traucējumi. Ozempic un līdzīgi medikamenti nomāc ēstgribas sajūtu, iedarbojoties uz izsalkuma centriem smadzenēs. 2022.gadā veikts pētījums  norāda, ka cilvēki gada laikā pēc Ozempic lietošanas atgūst aptuveni divas trešdaļas no iepriekš zaudētā svara, jo, pārstājot medikamentu lietot, atgriežas izsalkums un kārošana pēc dažādiem produktiem, kā rezultātā tiek uzņemtas vairāk kalorijas nekā tās cilvēkam individuāli ir nepieciešamas. Cilvēki, kuri ir ēšanas traucējumu riska grupā, var sākt kompensēt kaloriju uzņemšanu pēc medikamentu lietošanas pārtraukšanas ar izraisītu vemšanu, pārtrenēšanos vai badošanos. Šādu medikamentu popularizēšana tikai pastiprina vēlmi kļūt tieviem ar jebkādiem līdzekļiem – pat, ja tas var atstāt sekas uz mūsu pašu vai citu cilvēku veselību. 

Kopumā var secināt, ka, jo vairāk digitālais saturs ienāk mūsu ikdienā, jo vairāk ir pašiem jāseko līdzi, kādu saturu mēs patērējam un kādu iespaidu tas var atstāt uz mūsu fizisko un mentālo veselību. Ar fitnesu, uzturu, uztura bagātinātājiem un “tievēšanas medikamentiem” saistīts saturs ātri kļūst populārs, tādēļ to arvien vairāk rada digitālā satura veidotāji, kuri neaizdomājas par ilgtermiņa sekām uz sabiedrības veselību, jo ļoti lielai daļai prioritāte ir bizness vai popularitāte. Sekojot jomā nesertificētu digitālā satura veidotāju ieteikumiem, mēs riskējam ar savu veselību un potenciāliem ēšanas traucējumiem. Es no sirds aicinu cilvēkus kritiski izvērtēt patērēto saturu, jo jūsu fiziskā un mentālā veselība ir daudz svarīgāka par ātru virssvara samazināšanu. Ja jūs vēlaties ieviest svara korekcijas, es tiešām aicinu jūs individuāli sadarboties vai vismaz sekot sertificētu profesionāļu ieteikumiem, uzsvaru liekot uz sabalansētām dzīvesveida korekcijām nevis ātriem problēmu risinājumiem un nereālistiskām ekspektācijām. Jūsu veselība ir svarīgāka par ciparu uz svariem.

Izmantotā literatūŗa

Bocci S. Benucci et al, 2024, “The Impact of Following Instagram Influencers on Women’s Body Dissatisfaction and Eating Disorder Symptoms”, https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/39203866/

John P. H. Wilding et al, 2022, “Weight regain and cardiometabolic effects after withdrawal of semaglutide: The STEP 1 trial extension”, https://dom-pubs.pericles-prod.literatumonline.com/doi/10.1111/dom.14725