Validācija ir spēja pieņemt jūtas, domas, pieredzes, emocijas.

Pašvalidācija

Spēja pieņemt savas jūtas, domas, pieredzes, emocijas ir pašvalidācija. Validējot savas izjūtas, mēs sniedzam sev atbalstu un iespēju ātrāk atgūties. Pašvalidācija ir aktīva ļaušana sev būt parastam cilvēkam, pieņemot savas neperfektās daļas, grūtās dienas un runājot ar sevi laipni. Pašvalidācija ir svarīga prasme arī veselīgam pašvērtējumam. Ja mūsu iekšējā runa ir rupja, noraidoša, tad pat nodomāt laipnas domas par sevi var likties muļķīgi un neveikli. Ļauj tam būt neveikli un atgādini sev, ka to praktizē, jo tas palīdzēs dzīvot mierīgāk.

Svarīgi atzīmēt – validācija nenozīmē attaisnot destruktīvu attieksmi pret citiem. Tā nav veids, kā darīt citiem pāri bez sekām.

Piemēram, nevis

”Man bija grūti, tāpēc es sakliedzu”.

Bet gan:

“Es biju izmisusi un tāpēc kliedzu, tādā bezpalīdzībā man rodas vēlme sevi aizsargāt. Man ir jāatvainojas un pie tā jāstrādā, lai nedarītu citiem pāri.”

Tātad – validējot jūtas ir pieņemtas un saprastas, bet tās nekļūst par uzvedības attaisnojumu

Pašvalidācija cieši saistīta ar savu emociju atpazīšanu un vadību. Pamani, ko jūti, ļauj tam būt, to nevērtē, bet arī jūtās neiestrēgsti.

Daži teikumi, ko teikt sev:

• Ir normāli tā justies.

• Šis ir grūti. Kas man vajadzīgs, lai justos labāk?

• Tas nekas, ja citiem tas liktos sīkums, es drīkstu just šīs emocijas.

• Visi pieļauj kļūdas, tas ir ok.

• Es jūtu atraidījumu, tās ir patiesi smagas jūtas, ir tik normāli, ka man šī diena brīžiem ir grūta.

• Lai gan šķiet, ka tas nekad nebeigsies, es zinu, ka katra emocija ir pārejoša.

• Atvainoties ir grūti-ne vien man, bet arī daudziem citiem cilvēkiem. Vienlaikus apzinos, ka tas ir svarīgi man un manām attiecībām ilgtermiņā.

• Atklāti runāt par savām vēlmēm ir grūti, ir ok, ka man tas rada satraukumu.

Ja validāciju meklējam tikai ārpusē, tad ir risks, ka dzīvojam neērtu dzīvi, tādu, kas ir izdevīga apkārtējiem. Izpatikšana, lai gūtu validāciju, nav ilgtspējīga labu attiecību stratēģija.

Validācija attiecībās 

Validācija palīdz veidot ciešākas attiecības, konfliktu laikā ļauj mums parādīt, ka dzirdam otru cilvēku un joprojām jūtam līdzi pat tad, ja domājam citādi. Validēt nenozīmē piekrist, bet spēt izrādīt pieņemšanu par spīti atšķirībām. Tā ir būšana blakus bez kritikas un vērtējuma. 

Tā ir prasme, kuru var iemācīties. Mērķis ir otram pateikt, ka redzam viņa pozīciju, viņa emocijas un tās ir saprotamas. Mums nav jājūt tas pats vai jāredz situācija tieši tāpat. Mēs joprojām varam dalīties ar savu skatījumu.

Teikumi, kas var noderēt:

• Paldies, ka padalījies, es to novērtēju.

• Es nezināju, ka tu tā jūties un tā piedzīvo šo situāciju, tagad es zināšu, paldies, ka padalījies.

• Tas ir tik normāli, ka tu uztraucies.

• Es to nevaru pilnīgi saprast, bet tas ir ok, paldies, ka dalies.

• Es dzirdu, ka tas nav tas, ko tu vēlējies…ir grūti, kad notiek nekontrolējamas lietas.

• Ir saprotams, ka tu dusmojies, tu esi noskrējusies un nogurusi.

Sāc ar emocijām un tad runā par faktiem un risinājumiem. Strīdi mēdz samilzt, ja viens dalās, meklējot validāciju, bet otrs pievēršas šķietami svarīgajam – faktiem, kas tiešām notika, ko vajadzēja darīt citādi, kā situāciju labot utt. Taču ignorējot otra emocijas, mēs tās nemazinām, tikai liekam otram justies ignorētam (kaut gan tik ļoti cenšamies). Validācija palīdzēs sākt ar cilvēku, kas sēž tev pretī un tā arī atrisināt ”objektīvo” situāciju. Sākotnēji tas var būt grūtāk, nekā ierastā sauso faktu meklēšana, taču ilgāk praktizējot validāciju pamanīsi, ka konfliktu ir mazāk, iespējams, mazāk tiek abpusēji kāpinātas emocijas. Rezultātā gan attiecībās, gan individuāli var būt vairāk miera.