Vecākošanās (parenting) un mātišķības (motherhood)* tēmas reti atstāj vienaldzīgos – ikkatrs vēlas pieliet eļļu ugunij, padalīties ar saviem empīriskajiem novērojumiem un pieredzi. Riskējot ar piedeguma dvaku, aicināšu parakāties dziļāk ledusskapī un izvilkt vēl vienu tēmu, ko apcepināt: ģimenes darbu (family work), ģimenē veikto mentālo darbu (mental labor) un mentālo slogu (mental load).

Ar izteiktu regularitāti sociālajos tīklos uzjundī diskusija par sieviešu/vīriešu darbiem un to sadalījumu mājās, ģimenē. Saruna lielākoties iesākas ar (visbiežāk sievietes) nopūtu par darbu sadalījumu uz viņas brīvā laika rēķina, un parasti noslēdzas ar eksaltētiem izsaucieniem par tēmu Manā mājā tā nav! Mēs visu dalām taisnīgi uz pusēm! Es vāru zupu savai sievai

Sievietes otrā slodze

Konceptu “otrā slodze” (second shift) izvirza socioloģe Ārlija Hohšīlda (Arlie Russell Hochschild), ar to apzīmējot darbu, ko veic sievietes, pārnākot mājās pēc dienas apmaksātā darbā. (Hochschild & Machung, 1989) Lai gan socioloģe savu ideju formulējusi 1989. gadā, atziņas un filozofiskā diskusija ir aktuāla arī mūsdienās, jo netīrās drēbes, putekļi, izsalkumā rūcoši vēderi vai slimības nekur nav pazudušas – par spīti augušajam dzīves tempam un jaunajām tehnoloģijām.

Vidēji Eiropas Savienībā sievietes, kuras strādā pilnu slodzi apmaksātā darbā, mājās strādā vēl papildus 19 stundas nedēļā, rūpējoties par kopīgo mājsaimniecību un bērniem, kamēr vīrieši tam atvelta apmēram 10 stundas.

Turklāt pētījumi rāda, ka attiecībā uz darbu sadali, tēvi heteroseksuālās attiecībās bieži vien pārvērtē savu reālo ieguldījumu mājas darbu veikšanā. (van Belle, 2016; Harrington & Reese-Melancon, 2022)

Latvijā kopumā notiek pozitīva virzība uz līdztiesību dzimumu lomu izpratnē, tomēr, neskatoties uz “deklaratīvo atbalstu” līdzīgai darbu sadalei, vairākumu ikdienas mājas darbu tik un tā uzņemas sievietes vienas pašas, turklāt – kas ir sevišķi interesanti – sieviešu un vīriešu apmierinātība ar pienākumu sadali ir diezgan līdzīga. (Trapezņikova et al., 2019)

Tomēr, kad runa ir par konfliktiem (vai pat par attiecību pārtraukšanu) aina ir cita. Regulāras domstarpības respondenti vērienīgajā pētījumā “Latvijas ģimenes paaudzēs” rindo konkrētā secībā: neapmierinātība ar darbu sadali mājās, nauda un tad – brīvā laika pavadīšana, pētniekiem piebilstot, ka “dažādu konfliktu vispārināto iemeslu formulējumi var slēpt arī daudz sāpīgākas Latvijas sabiedrībā un ģimenēs pastāvošās problēmas, piemēram, alkoholismu un citus atkarību veidus, vardarbību u.c.” (Trapezņikova et al., 2019)

Kā secināts antropoloģes A. Putniņas un kolēģu pētījumā (Putniņa et al., 2015a), pēc bērna piedzimšanas darbu un pienākumu sadale mājās ir konfliktu cēlonis, īpaši, ja pēc viena no partnera domām tas ir nevienlīdzīgs un bez redzamas iespējas stāvokli uzlabot. Vēl jāpiebilst, ka datos par laulību slēgšanu un šķiršanos Latvija ieņem augstākās vietas Eiropas Savienības topos, turklāt vairāk nekā puse šķirto laulību ir ģimenēs ar nepilngadīgiem bērniem. (Centrālās statistikas pārvalde, 2022)

No pētījumiem par fizisko, reālo darbu sadalījumu mēs varam tikai nojaust par mentālo darbu slogu, jo, kā norāda pētnieki – ja pat redzamo darbu uzskaitīt ir sarežģīts un komplicēts process, ar neredzamo darbu ir vēl grūtāk. Visplašākais termins, kas apzīmē mūsdienu mātišķības fiziskos, emocionālos un kognitīvos izaicinājumus, ir “ģimenes darbs” (family work), kā arī “neredzamais darbs” (invisible work), dažkārt – “rūpju darbs” (care work), kas sevī ietver specifiskus mentālos un organizatoriskos uzdevumus, kas vērsti uz ģimenes un mājas aprūpi. (Harrington & Reese-Melancon, 2022) Vēl arī tiek lietots apzīmējums “neapmaksātais mājas darbs” (unpaid housework), (Daminger, A.,2019) tomēr tas ir daudz šaurāks, lai gan paredz kognitīvo elementu.

Kas ir mentālais darbs?

Kā daļu no “neredzamā darba”, pētnieki izšķir arī “mentālo darbu” (mental work), kas apzīmē kritiski maz pētīto un nemanāmo ģimenes aprūpes darbu. (Robertson et al., 2019)

Manuprāt, visprecīzākā definīcija mentālajam darbam ir neapmaksātais, fiziski neredzamais un netveramais kognitīvais darbs, kas vērsts uz rūpēm par mājām, ģimeni, partneri un bērniem, un kas sastāv no menedžmenta un organizatoriskajām aktivitātēm, kas vērstas uz kopīgu mērķu sasniegšanu nākotnē. (Reich-Stiebert et al., 2023) Mentālais darbs ietver sevī gan kognitīvo (cognitive), gan emociju (emotion/emotional) darbu.

“Emociju darbs” (kuru ieviesusi tā pati Ā. Hohšīlda) apzīmē darbu, kas veikts savu un citu emociju regulēšanai – piemēram, savu dusmu savaldīšana, kad divgadniekam sasāpas sirds par nepareizā secībā uzvilktām kurpēm.(Hochschild, 1989) Savukārt “kognitīvais darbs” (cognitive labor) ietver organizēšanas, domāšanas un plānošanas darbu.

“Kognitīvajam darbam” ir vairākas secīgas fāzes:

• paredzēšana (anticipation),

• identificēšana (identification),

• lēmumpieņemšana (decisionmaking)

• un monitorēšana (monitoring). (Daminger, 2019)

Ilustrācijai: mēs paredzam, ka bērnudārzā visticamāk būs kāds rudens tirdziņš, kurā būs kaut kādā mērā nepieciešama mūsu iesaiste. Mēs laikus identificējam savus resursus – vai gatavosim kastaņu krelles, vai cepsim Māriņmafinus, pieņemam lēmumu (kura procesā varbūt iesaistām arī partneri), izpildām darbu – labākajā gadījumā ne pēdējā naktī, un monitorējam sasniegtos rezultātus.

Partnera iesaiste

Turklāt, domājot par partnera iesaisti mentālajā darbā, pastāv arī atšķirība starp atbildības uzņemšanos par kādu uzdevumu (kas ietver sevī arī kvalitātes kontroli un pārliecināšanos, ka darbs ir paveikts) un “palīdzēšanu”.

Turklāt, domājot par partnera iesaisti mentālajā darbā, pastāv arī atšķirība starp atbildības uzņemšanos par kādu uzdevumu (kas ietver sevī arī kvalitātes kontroli un pārliecināšanos, ka darbs ir paveikts) un “palīdzēšanu”.

Kad darbs kļūst par slogu

Kognitīvais darbs kļūst par “kognitīvo slogu” – vai citur “mentālo slogu” (mental load) – mirklī, kad kognitīvo uzdevumu veikšanā iesaistās emocijas, vai ir nepieciešams veikt jau minēto emociju darbu, lai to paveiktu (Dean et al., 2022; Reich-Stiebert et al., 2023). Ņemot vēlreiz piemēru par rudens tirdziņu: plānojot bērna dalību, gandrīz neizbēgami pieslēdzas emocijas, raizes par to, kā bērns jutīsies, kā mums labāk viņu iesaistīt u.tml. Slogs rodas no pārslodzes, kombinējot domāšanu, plānošanu, laika grafiku veidošanu un organizēšanu visiem ģimenes locekļiem, turklāt papildinot to ar rūpēm, atbildības sajūtu, kā arī darba emocionālo ietekmi.

Mentālais slogs ir neredzams, bez robežām un bez noilguma – gluži kā nemazgāto drēbju kalnu darbina mūžīgais dzinējs, arī domas par un ap to nekad nebeidzas.

Mūsu spējām ir robežas, un tā kā tikai ierobežots daudzums informācijas var tikt saglabāts mūsu atmiņās (working memory), pārslodze, piemēram, vairāku darbu veikšana vienlaicīgi jeb multitāskings, kas vecākiem ar bērniem ir labi pazīstams, var rezultēties ar uzmanības samazināšanos un kļūdām. (Reich-Stiebert et al., 2023)

Problemātika ar “otro slodzi” un “mentālo slogu” nebeidzas pie pārslodzes vai izdegšanas. Neredzamais un jo īpaši mentālais darbs ir problemātisks, jo nereti to vispār neuzskata par darbu tādēļ, ka tas notiek iekšēji, bez maksas un ir mīlestības vadīts (Dean et al., 2022). Tas tiek veikts, gan dodoties uz apmaksātu darbu, gan brīvdienās (jo īpaši brīvdienās). Tas var aizņemt visu pieejamo domāšanas kapacitāti un pat traucēt miegu – arī es esmu kā sadzelta piecēlusies nakts melnumā, lai atteiktu pusdienas bērndārzā nākamajā dienā, jo bērns ir slims, bet pa dienu esmu piemirsusi sazināties ar audzinātāju. Turklāt arī sievietes pašas pieļauj kļūdu un nenovērtē sevis ieguldītā darba apjomu. (Ciciolla & Luthar, 2019)

Līdz ar to, nav brīnums, ka ir pretestība un neizpratne par to, kādēļ mentālā darba darītājs ir tik noguris – kādēļ, piemēram, pēc dienas “bērna kopšanas atvaļinājumā” vienīgais, ko sieviete vēlas darīt, ir bez emocijām aprīt seriālus vai bez jēgas tīt uz priekšu sociālo tīklu kamolus. Mentālā darba nemanāmība var radīt konfliktus, jo šī darba veicējs pieliek pūles, lai veiktu uzdevumu, kamēr partneris, kurš varbūt pat ne aiz ļauna prāta vienkārši neiedomājas shēmošanu, kas slēpjas otra prātā, neizprot, kur radusies problēma. (Daminger, 2019)

Spiediens par to, kāda ir “laba māte”

Nevienlīdzīga darbu sadale nereti rodas arī tādēļ, ka valda uzskats, ka sievietes rūpju un mājas darbus var paveikt “labāk” par partneri, kas savukārt sakņojas pieņēmumos, ka sievietēm vispārīgi labāk padodas uzdevumi, kas saistīti ar kopīgu mērķu sasniegšanu un citu labsajūtu, rūpēm (Harrington & Reese-Melancon, 2022; Reich-Stiebert et al., 2023) Šeit būtu svarīgi pieminēt Nensiju Čodorovu (Nancy Chodorow), kura savā pētījumā izskaidro, kā mātes loma tiek “iemācīta” meitām, kuras tiek audzinātas pēc citiem principiem nekā dēli; tā rezultātā pieņēmumi, ka rūpes par bērniem ir lielākoties sieviešu uzdevums un aicinājums, tiek nodoti nākamajām paaudzēm.(Chodorow, 1978). Vēl problemātika ir saistīta ar neoliberālajā sabiedrībā valdošajiem uzskatiem par to, kādai ir jābūt labai mātei, un spiedienu, kas rodas gan no sabiedrības, gan iekšēji.

Pētniece Jana Kukaine savā darbā “Daiļās mātes” par mātišķību mūsdienās Latvijā ir tieša, pat skarba: “prozaiskās un ikdienišķās grūtības – pēcdzemdību depresija, miega bads, stress, veselības riski mātei un bērnam, publisko un kultūras vietu (ne)pieejamība, ārstējošā personāla un citu profesionāļu attieksme, neizskaidrojamā bērna niķošanās sabiedriskās vietās” un citas “mātišķības ikdienas kvalitātes” neiet kopā ar “attēlos redzamo idilli, kurā skaista sieviete sniegbaltās, pieguļošās drēbēs ar nevainojami manikirētu roku baro savu mierīgo, tīro un smaidīgo mazuli”. (Kukaine, 2016)

Mums ir jāvar un jāgrib varēt. Lai gan nevienlīdzīgais darbu sadalījums var ietekmēt sievietes mentālo veselību un kopējo labsajūtu, kā arī radīt stresu, mazāku apmierinātību ar dzīvi un attiecībām, un negatīvu ietekmi uz karjeru.

Turklāt lielāka sieviešu iesaiste neapmaksātā darbā mājās un bērnu aprūpē savukārt pastiprina dzimumu nevienlīdzību citās sfērās, tostarp dalību apmaksātā darbā un līdz ar to arī ienākumus. (Ciciolla, L., Luthar,2019; Reich-Stiebert et al., 2023)

Ko darīt?

Domājot par nevienlīdzības un mentālā sloga mazināšanu, šķiet, banālākais – un efektīvākais – risinājums ir komunikācija. Komunikācija ar partneri, skaidrojot, kas notiek prāta aizkulisēs, rūpējoties par bērniem mājās, un vienojoties par atbildības uzņemšanos pār konkrētiem uzdevumiem vai sfērām (bērnudārza čats, ģimenes locekļu dāvanas, iepirkumu saraksti un iepirkšanās u.tml.), ne vien “palīdzēšana” kā asistentam.

Te, iespējams, noder arī kāda kopīgā laika plānošanas aplikācija – sākot ar sienas vai Google kalendāru, kurā iekļauti svarīgākie notikumi (ar atbildīgo), beidzot ar koplietotiem iepirkumu sarakstiem vai darbu grafiku. Svarīga ir arī komunikācija ar sabiedrību un darba devējiem par atbalstu bērnkopībā, skaidrojot izaicinājumus un to, ka arī darbs ģimenē ir darbs.

Turklāt, kā norāda pētnieki, lai gan mentālais darbs mājās varbūt no malas izskatās vienkāršs, bez intelektuālas piepūles, starp rutinizētiem uzdevumiem liela daļa no ģimenes aprūpes darba ir līdzvērtīga dinamiskam, kompleksam, zināšanas pieprasošam, uz problēmsituāciju risināšanu orientētam darbam, kuru uzņemties var vien līderis vai projektu direktors (Robertson et al., 2019).

Visbeidzot, kā norāda pētnieki, (Ciciolla & Luthar, 2019) ir nepieciešams “mammot mammas” (mothering the mother) – citiem vārdiem sakot, mātes ir pelnījušas gluži tādas pašas rūpes, mīlestību un vērību, kā viņas sniedz pārējiem ģimenes locekļiem .

Izgaismojot neredzamo darbu, īpaši mentālo darbu, neviens pētnieks necenšas devalvēt mātes lomu un reducēt to līdz stundu uzskaitei, par kuru būtu teorētiski jāsaņem atalgojums. Neredzamais fiziskais un mentālais rūpju darbs ir zelta vērtē ne vien pašai ģimenei, bet arī sabiedrībai kopumā, un iespēja kaut daļēji atbrīvot sievietes no nebeidzamā sloga, līdzīgāk sadalot pienākumus un atbildības, vien uzlabotu visu mūsu visu dzīves.

Izmantotā literatūra

Chodorow, N. (1978). The reproduction of mothering: Psychoanalysis and the sociology of gender. Berkeley: University of California Press. P. 208-209

Ciciolla, L., Luthar, S.S. (2019). Invisible Household Labor and Ramifications for Adjustment: Mothers as Captains of Households. Sex Roles 81, 467–486. P. 482

Hochschild, A. R. (1983). The managed heart: Commercialization of human feeling. Berkeley: University of California Press

Hochschild, A. R., & Machung, A. (1989). The second shift: Working parents and the revolution at home. New York, N.Y: Viking. P. 24.

Kukaine, J. (2016). Daiļās mātes. Rīga: Neputns. 10. lpp

van Belle, J. (2016). Paternity and parental leave policies across the European Union. Santa Monica, CA: RAND Corporation. DOI: 10.7249/RR1666 P. 11.

Harrington, E.E., Reese-Melancon, C. (2022). Who is Responsible for Remembering? Everyday Prospective Memory Demands in Parenthood. Sex Roles 86, 189–207. https://doi.org/10.1007/s11199-021-01264-z

Trapezņikova, I., Goldmanis, M., Koroļeva, I., Aleksandrovs, A. (2019). Latvijas ģimenes paaudzēs, 2018 (1.0.0). LU Filozofijas un socioloģijas institūts. DOI: 10.5281/zenodo.2587219 69. lpp.,28-29.lpp.

Putniņa et al. (2015a) Reģistrētas un nereģistrētas kopdzīves faktoru salīdzinoša analīze. Latvijas Universitāte, Publiskās antropoloģijas centrs. Izgūts: https://www.antropologija.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/antropologija/zinas/Petijums_kopdzive-2015.pdf 17. lpp.

Centrālās statistikas pārvalde. (2022). Demogrāfija 2022. Izgūts: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/publikacijas-un-infografikas/10937-demografija?themeCode=IL 12.lpp.

Daminger, A. (2019). The Cognitive Dimension of Household Labor. American Sociological Review, 84(4), 609–633. https://doi.org/10.1177/0003122419859007 P. 610-11

Robertson, L. G., Anderson, T. L., Hall, M. E. L., & Kim, C. L. (2019). Mothers and Mental Labor: A Phenomenological Focus Group Study of Family-Related Thinking Work. Psychology of Women Quarterly, 43(2), 184–200. https://doi.org/10.1177/0361684319825581 P. 184.

Reich-Stiebert, N., Froehlich, L. & Voltmer, JB. Gendered Mental Labor: A Systematic Literature Review on the Cognitive Dimension of Unpaid Work Within the Household and Childcare. Sex Roles 88, 475–494 (2023). https://doi.org/10.1007/s11199-023-01362-0 P. 485-86.

Liz Dean, Brendan Churchill & Leah Ruppanner (2022) The mental load: building a deeper theoretical understanding of how cognitive and emotional labor overload women and mothers, Community, Work & Family, 25(1), 13-29, DOI: 10.1080/13668803.2021.2002813 P. 13

Liz Dean, Brendan Churchill & Leah Ruppanner (2022) The mental load: building a deeper theoretical understanding of how cognitive and emotional labor overload women and mothers, Community, Work & Family, 25(1), 13-29, DOI: 10.1080/13668803.2021.2002813 P. 17.; Reich-Stiebert, N., Froehlich, L. & Voltmer, JB. Gendered Mental Labor: A Systematic Literature Review on the Cognitive Dimension of Unpaid Work Within the Household and Childcare. Sex Roles 88, 475–494 (2023). https://doi.org/10.1007/s11199-023-01362-0

* Pētnieki izšķir gan motherhood, ko latviski tulko kā mātišķība (lai gan vēl joprojām nepastāv oficiāls tulkojums), gan mothering – kam nav laba tulkojuma, taču nereti lietoju savu neveiklo vārdu mammošanās, kas ar savu skanējumu šķiet gana silts, mīļš un cilvēcīgs.