Dažreiz var būt grūti saprast, kas tieši ir robežas un, kas jau mēģinājumi kādu kontrolēt. Svarīgākā atšķirība ir, ka robežas ir par mani – tās apzīmē visas tās lietas, kas mani sargā un rada drošību.
Tās ir manis paša uzvedības, reakcijas, ar kurām es sargāju savu laiku, savu ķermeni, finanses, arī savu profesionālo identitāti, emocionālos resursus. Tātad robežas ir par vienīgo lietu, ko es patiesi varu kontrolēt – par mani.
Gluži kā sētu es varu uzlikt tikai savā pagalmā, nevis kaimiņa, tā arī robežas ir par mani, nevis otra kontrolēšanu.
Robežu un kontroles piemēri
Kontrole
Norādīt, ko otrs drīkst satikt, ar ko draudzēties, strādāt, runāt, sarakstīties.
Pieprasīt, lai otrs maina savu profesionālo identitāti.
Norādīt, ko vilkt mugurā, kā izskatīties.
Draudēt ar attiecību beigšanos nepakļaušanās gadījumā.
Aizliegt otram piedalīties pasākumos, ballītēs, arī aizliegt lietot alkoholu.
Ierobežot otra iespējas izteikt viedokli, likt otram mainīt savas vēlmes, vērtības, skatījumu.
Kontroles rezultāts ir varas asimetrija, kur vienam attiecībās ir krietni vairāk teikšanas pār otru cilvēku, viņa identitāti, laiku, izskatu, teikto, ikdienu.
Robežas
Izvēlēties, kur, ar ko un cik ilgi es gribu pavadīt laiku.
Satikt savus draugus, kolēģus un ģimeni.
Neveidot vai pārtraukt attiecības ar cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgas vērtības, vēlmes, skatījums.
Pārtraukt sarunas, attiecības ar cilvēkiem, kuri man dara pāri, izturas slikti vai man vienkārši nepatīk.
Nebūt pasākumos, kur cilvēki pārmērīgi lieto alkoholu.
Pieskārienu robežas: vai, kad, kur es gribu, lai man pieskaras.
Robežu nolikšanas rezultāts ir cieņa pret sevi un citiem. Tās ļauj saglabāt savu ”es”. Robežas ir savas uzvedības, reakcijas maiņa.
Kāda atšķirība
Robežas un to savstarpēja ievērošana attiecības ļauj abiem cilvēkiem justies cienītiem, tās veicina uzticēšanos un ļauj attiecībām augt. Savukārt kontrole rada disfunkcionālu dinamiku, jo notiek mēģinājumi mainīt otru, pielāgot savām vajadzībām.
Robežas nav prasības vai ultimāti apkārtējiem. Kontrolei raksturīga asimetrija, kur viens cilvēks “regulē” otru, lai tas mainītos, uzstāda ultimātus, prasības.
Tāpat arī robežas nav sods ar ko sodīt citus, vai tiem draudēt, kad viņi dara kaut ko, kas mums nepatīk – to fokuss ir uz sevi, savām rīcībām. Robežas var sagādāt citiem nepatīkamas sajūtas, bet tas nav to mērķis.
Ja es komunicēju savas robežas, tad man ir konsekventi jādara tas, ko es saku, citādāk tā ir manipulācija. Manas robežas pirmkārt ir jāievēro man pašam. Piemēram, ja es domāju un saku, ka nevaru būt kopā ar cilvēku, kurš smēķē vai nevēlas bērnus, bet attiecības tā arī nepārtraucu, tad tās nav robežas, bet gan manipulācija.
Mēģināt piespiest otru mainīties, apelējot pie savām robežām, ir manipulācija.
Kā es varu ievērot citu cilvēku robežas
- Cienīt otra viedokli, ķermeni, laiku, profesiju, identitāti un citas izvēles. Pat tad, ja tās atšķiras no manām,
- Nemēģināt otru mainīt,
- Pieņemt to, ka man saka nē,
- Atklāti komunicēt par robežām, uzdot jautājumus, klausīties,
- Uzticēties teiktajam,
- Uzzināt, kas ir otra cilvēka vajadzības