Sievietes orgasma stikla griesti: vai problēma sasniegt orgasmu ir tikai fizioloģiska?

Vai sievietēm tiešām vienkārši nav lemts sasniegt vairāk orgasmu? Varbūt pie vainas neprecīza informācija, bailes runāt par seksu ģimenē un pēc tam partnerattiecībāš un citi sociokulturāli aspekti. Lasi sociālantropoloģes, seksa izglītības ekspertes Alises Skrastiņas rakstā.

Cilvēka seksualitāte – temats, kas vēsturiski ir bijis mītu caurausts, tabutizēts un nereti noliegts. Šodien arvien vairāk dažādās sabiedrībās mēs sākam padziļinātāk pētīt seksualitāti un labāk izprast, cik plašs šis koncepts ir (1). Mūsu individuālā pieredze un sociālkulturālā vide, kurā dzīvojam un esam uzauguši, var būtiski ietekmēt to, kā mēs savu seksualitāti piedzīvojam un paužam. Šajā kontekstā, savukārt, vērts aplūkot vienu no tematiem, kas daudzām sievietēm ir problemātisks – spēju sasniegt orgasmu.

Kurš visretāk sasniedz orgasmu?

Statistikas dati lēš, ka vidēji 95% heteroseksuālu vīriešu teju vienmēr sasniedz orgasmu seksa laikā, homoseksuāli vīrieši 89%, biseksuāli vīrieši 88%, homoseksuālas sievietes 86%, kamēr biseksuālas sievietes 66% un heteroseksuālas sievietes – tikai 65% (Frederick et.al. 2018) Šī procentuālā atšķirība ir ļoti liela tieši attiecībās, kurās ir vīrietis ar sievieti un tā būtiski ietekmē sievietes seksuālo apmierinātību partnerattiecībās. Jautāsiet, kur slēpjas problēma? Uz šo jautājumu nav nemaz tik viegli atbildēt.

Nereti problēmas ar orgasma sasniegšanu tiek medikalizētas kā konkrētās sievietes seksuālā disfunkcija vai psiholoģiskas problēmas. Piemēram, Zigmunds Freids reiz norādījis, ka nespēja sasniegt vaginālo orgasmu ir saistīta ar to, ka sieviete nav psihoseksuāli nobriedusi (Brody, Costa 2008). Tomēr mūsdienās daudzi seksologi un citi speciālisti tam nepiekrīt, jo, līdz ar tehnoloģiju attīstību, ir izkristalizējies, ka mēs vēsturiski par sievietes labsajūtu esam domājuši nepareizi, iespējams, iedvesmojoties tikai no vīriešu ķermeņiem un orgasma.

Tagad zinām, ka vaginālais orgasms nav īsti atdalāms no klitorālā orgasma. Šīs domas pioniere ir uroloģe Helēna O’Konnela (Helen O’ Connell), kura par sievietes dzimumorgānu anatomija rakstīja jau 1998. gadā, un 2005. gadā, ar magnētiskās rezonanses iekārtas izmantošanu un autopsijas rezultātiem, pierādīja, ka klitors nav tikai neliels pauguriņš sievietes ārējo dzimumorgānu apvidū kā to agrāk atainoja mūsu skolas bioloģijas grāmatās, bet gan daudz lielāks orgāns, kas stiepjas gar maksts sieniņām un sastāv no erektīlajiem audiem, kuri uzbudinājuma laikā pieplūst ar asinīm un piebriest – līdzīgi kā vīrieša dzimumloceklis. Tas, savukārt, apgāza agrāko teoriju par to, ka sievietes spēj piedzīvot divus pavisam atšķirīgus orgasmus – vaginālo un klitorālo, jo pēc būtības arī vagināls orgasms ir klitorāls, atšķiras tikai tas, kā klitors tiek stimulēts un vai ar vaginālo penentrāciju pietiek, lai šī stimulācija būtu efektīva.

Un te ir jāsaka, ka vien 18.4% sieviešu ir atzinušas, ka spēj sasniegt orgasmu tikai ar vaginālu penetrāciju (Arter et.al. 2018) Tomēr mūsdienās šo informāciju joprojām daudzas sievietes nemaz nezina un turpina dzīvot ar sāpīgu jautājumu: “Kas ar mani nav kārtībā, ja nespēju sasniegt vaginālu orgasmu penetrācijas laikā?”
Un šis jautājums patiesībā ir ļoti nozīmīgs, jo norāda uz orgasma problemātikas slēpto šķautni – sociokulturālo ietekmi.

Vide un kultūra, kurā dzīvojam, ietekmē zināšanu līmeni, prakses un izpratni par cilvēka seksualitāti. Un šeit noteikti ir vērts pieminēt arī audzināšanu ģimenē. Pētījuma centrs “SKDS” 2022. gada izskaņā veica aptauju par seksuālo un reproduktīvo veselību, un, kā atklājās, “puse aptaujāto iedzīvotāju, kuriem ģimenē ir 10–18 gadus veci bērni, ar viņiem par seksuālo un reproduktīvo veselību nav runājuši, bet vēl 41% iedzīvotāju ģimenē par šīm tēmām nerunā vispār” (eparveselibu.lv 2023). Šie dati ļoti spilgti ataino situāciju, kurā runāt ar bērniem un jauniešiem par seksualitāti ģimenē ir tabu.

Bet kur tādā gadījumā meklēt informāciju un izpratni par seksuālajām attiecībām, kas stiepjas tālāk par izsargāšanos un seksuāli transmisīvajām slimībām? 2021. gadā tika veikts pētījums, kas ietvēra 324 jauniešus vecumā no 14-24 gadiem – aptuveni 24,5% no respondentiem vecumā 18-24 gadi atzina, ka pornogrāfija ir lietderīgs avots, no kura smelties informāciju par seksu (Rothmann et.al. 2021).

Psihologa konsultācija

 

Pornogrāfijas loma

Arī kāds cits pētījums norāda uz to, ka cilvēki apgūst seksuālās normas caur seksuāla rakstura satura patērēšanu (Rothmann et.al. 2015). Tomēr ir jāņem vērā, ka pornogrāfija neataino reālistiskas seksuālās attiecībās – tā ir performance, kurā vēl pie tam turpina kultivēt domu, ka sieviete primāri sasniedz orgasmu caur vaginālu penetrāciju, kaut augstāk minētie dati skaidri parāda, ka klitors ir sievietes primārais baudas orgāns. Ja detalizētāk analizējam pornogrāfijas saturu, ir uzskatāmi redzams, ka sievietes nereti tiek seksuāli objektificētas (Willis et.al. 2022) vīriešu baudai un ieņem pasīvu lomu, it kā izbaudot visu, ko partneri ar viņām dara. Zināmā mērā tas sabiedrībā veido mītu par “aktīvo” vīrieti un “pasīvo” sievieti, kas var tikt pārnest arī partnerattiecībās un atstāt ietekmi uz sievietes seksuālo apmierinātību, jo fokuss ir uz vīrieša baudu nevis līdzvērtīgu abu partneru seksuālo apmierinātību, kas ietvertu reālistiskas prakses, kuras ļauj orgasmu sasniegt arī sievietei.

Daļa sieviešu, runājot par neapmierinošu seksuālo pieredzi heteroseksuālās attiecībās, ir norādījušas, ka centušās sevī pārdefinēt noteiktas emocijas, lai nodrošinātu saviem partneriem varas sajūtu, dominanci un apziņu, ka viņi ir seksuāli prasmīgi partneri (Fahs, Swank 2016) kaut realitātē viņas nav bijušas seksuāli apmierinātas. Tas, savukārt, ir iezīmējis tendenci tēlot orgasmu vaginālas penetrācijas laikā, tolerēt sāpes seksā, seksuālu apmierinājumu saistīt tieši ar partnera baudu un pārdefinēt “sliktu seksu” kā pieņemamu, jo partnerim tas ir sniedzis apmierinājumu (Fahs, Swank 2016).

Kauns atklāti dalīties

Ikdienā runājot ar vairākiem simtiem sieviešu, esmu ļoti bieži dzirdējusi sāpīgus pieredzes stāstus, kurus sievietēm ir kauns kādam atklāt. Piemēram, kaunu sev pieskarties seksa laikā, lai neaizvainotu partneri, kā rezultātā ir vieglāk notēlot orgasmu, lai būtu “normāla” sieviete; izteiktu kaunu runāt ar partneri par problēmām seksuālajās attiecībās, jo ir bail no partnera reakcijas; situācijas, kurās partneris neieklausās sievietē un uzskata, ka orgasma sasniegšana ir viņas pašas atbildība – ja tas nav sasniegts, pašai jātiek galā pēc tam, kad partneris pats ir kulminējis; bailes pārrunāt savas sajūtas un pieredzi ar citām tuvām sievietēm, jo nevēlas būt nosodītas; kā arī izteiktu savu robežu pārkāpšanu un piekrišanu seksuālām aktivitātēm, ko viņas nemaz nevēlas darīt. Visas šīs pieredzes var atstāt būtisku ietekmi uz partnerattiecībām kopumā.Pāri, kam ir augsta seksuālā apmierinātība, ir par 15-20% arī apmierinātāki ar savām partnerattiecībām kopumā (Girard, Wooley 2017).

Pat tad, ja partneris ir atbalstošs, bieži vien sievietes nespēj atvērties un komunicēt par savām sajūtām seksa laikā, jo ir it kā iesprostotas socikulturālajā rāmī, kur sabiedrībā dzirdētais un pornogrāfijā redzētais liek justies tā, it kā orgasma trūkums ir pašas vaina, vai arī doma par vēlmi pēc orgasma un baudas vispār kā kaut kas apkaunojošs. Ja partneris ir noraidošs vai nosodošs, tas iedragā sievietes uzticēšanos un atklātību. Tā rezultātā sievietēm ir vieglāk tēlot orgasmu un turpināt dzīvot neapmierinošās seksuālājās attiecībās, kaut realitātē mūsdienās ir pieejama plaša informācija par sievietes dzimumorgānu anatomiju un tehnikām, kā arī dažādots klāsts ar virkni intīmo preču, kas var būtiski seksa laikā uzlabot sievietes seksuālo apmierinātību un spēju sasniegt orgasmu. Tomēr daudzas sievietes šīs iespējas neizmanto vai par tām nezina, jo kaunās, baidās aizvainot partneri.

Kā var palīdzēt konsultējošie speciālisti?

Protams, katra situācija ir individuāla, bet ir ļoti vērtīgi pievērstu uzmanību tam, kā sieviete izprot seksualitāti. Kāda ir bijusi audzināšana ģimenē? Kur viņa ir smēlusies informāciju par seksuālajām attiecībām? Kā viņa jūtas par savu ķermeni un vai ir pati pētījusi, kādi pieskārieni un stimulācija ir efektīva tieši viņai? Ko viņa saprot ar seksu, jo sekss nav tikai vagināla penetrācija – tas ietver ļoti daudzas prakses. Kādas prakses tiek piekoptas seksuālo attiecību laikā un vai ir mēģināts ieviests intīmās preces; kāda ir partnera attieksme par to? Kādas ir viņas zināšanas par “baudas anatomiju” un izpratne par sievietes dzimumorgāniem? Vai viņa spēj nodefinēt savas vajadzības un atklāti komunicēt ar savu partneri? Ja nē, kādēļ? Kāda kopumā ir komunikācija partnerattiecībās, jo tas var ietekmēt sievietes spēju atvērties un pārrunāt savas sajūtas ar partneri. Visi šie jautājumi palīdz labāk izprast kontekstu, kurā sieviete piedzīvo savu seksualitāti un kas ir tie apstākļi vai iemesli, kas veicina sievietes grūtības sasniegt orgasmu. Pāru terapijā, savukārt, ir vērtīgi šos jautājumus izpētīt abu partneru kontekstā, jo tas var palīdzēt izprast dažādās perspektīvas un pieredzes, kas ietekmē partneru seksuālās attiecības un komunikāciju par tām.

Jo atklātāki, saprotošāki, komunikablāki un zinošāki ir abi partneri, jo lielāka ir sievietes iespēja piedzīvot apmierinošas seksuālās attiecības, kurās abiem partneriem ir līdzvērtīga iespēja tās izbaudīt. Tamdēļ ir vērts šķetināt aizspriedumus, kliedēt pornogrāfijas radītos mītus, izglītot un veicināt saprotošu komunikāciju partneru starpā – vīrietis nevar uzminēt, kas sievietei ir nepieciešams, ja pati sieviete to nezina vai nespēj atklāti komunicēt par to un vīrietim jābūt gatavam klausīties, mācīties, dažkārt atzīt savu nezināšanu. Un šeit speciālistu iesaiste var ļoti palīdzēt, ja tā ir visaptveroša un ņem vērā ne tikai fizioloģiskus, bet arī psiholoģiskus un sociokulturālus faktorus, kas ietekmē cilvēka seksualitāti un seksuālo apmierinātību.

(1) Balstoties uz Pasaules Veselības Organizācijas (tekstā – PVO) definīciju, seksualitāte ir “centrālais cilvēka dzīves aspekts, kas ietver dzimumu, dzimtes identitātes un lomas, seksuālo orientāciju, erotiku, baudu, tuvību un reprodukciju. Seksualitāte tiek pieredzēta un izpaužas domās, fantāzijās, vēlmēs, uzskatos, attieksmē, vērtībās, uzvedībā, praksē, lomās un attiecībās. Lai gan seksualitāte var ietvert visas šīs dimensijas, ne visas no tām vienmēr tiek piedzīvotas vai izteiktas”#. Šī PVO definīcija labi parāda, ka seksualitāte nav tikai bioloģiska, bet arī psiholoģiska un sociāla.

Psihologa konsultācija

Izmantotā literatūra

Arter, J., Herbenick, D., Tsung-Chieh, J. et al. (2018). Women’s Experiences With Genital Touching, Sexual Pleasure, and Orgasm: Results From a U.S. Probability Sample of Women Ages 18 to 94. Journal of Sex & Marital Therapy, 44:2, 201-212, https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/0092623X.2017.1346530?journalCode=usmt20

Brody, S., Costa M.R. (2008). Vaginal orgasm is associated with less use of immature psychological defense mechanisms. J Sex Med. 2008 May; 5(5):1167-1176.
Fahs, B. & Swank, E. (2016). The Other Third Shift?: Women’s Emotion Work in Their Sexual Relationships. Feminist Formations. 28. 46-69. 10.1353/ff.2016.0043. https://www.researchgate.net/publication/313087021_The_Other_Third_Shift_Women’s_Emotion_Work_in_Their_Sexual_Relationships

Frederick, D.A., John, H.K.S., Garcia, J.R. et al. (2018). Differences in Orgasm Frequency Among Gay, Lesbian, Bisexual, and Heterosexual Men and Women in a U.S. National Sample. Arch Sex Behav 47, 273–288 (2018). https://doi.org/10.1007/s10508-017-0939-z

Girard, A. & Wooley, S.R. (2017). “Using emotionally focused therapy to treat sexual desire discrepancy in couples”. Journal of Sex and Marital Therapy, 43(8), 720-735. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27892795/

Rothman, E. F., Kaczmarsky, C., Burke, N., Jansen, E., & Baughman, A. (2015). Without porn… I wouldn’t know half the things I know now: A qualitative study of pornography use among a sample of urban, low-income, Black and Hispanic youth. Journal of Sex Research, 52, 736–746. https://doi.org/10.1080/00224499.2014.960908

Rothman, E.F., Beckmeyer, J.J., Herbenick, D. et al. (2021). The Prevalence of Using Pornography for Information About How to Have Sex: Findings from a Nationally Representative Survey of U.S. Adolescents and Young Adults. Arch Sex Behav 50, 629–646. https://doi.org/10.1007/s10508-020-01877-7

Willis, M., Bridges, A.J. & Sun, C. (2022). Pornography Use, Gender, and Sexual Objectification: A Multinational study. Sexuality & Culture 26, 1298–1313. https://doi.org/10.1007/s12119-022-09943-z

Raksts: Veselības ministrija uzsāk plašu informatīvo kampaņu iedzīvotāju izpratnes veicināšanai par seksuālo un reproduktīvo veselību, https://esparveselibu.lv/veselibas-ministrija-uzsak-plasu-informativo-kampanu-iedzivotaju-izpratnes-veicinasanai-par

Scroll to Top

Discover more from TIEK

Subscribe now to keep reading and get access to the full archive.

Continue reading