Laiks, kuru pavadām dažādos ekrānos tiek bieži apspriests medijos un politiķu vidū. Kopumā to vērtē drīzāk negatīvi, bieži pretnostatot “veselīgām” vai “produktīvām” aktivitātēm. Ik pa brīdim izskan publiski aicinājumi ekrānu laiku ierobežot sev un it īpaši bērniem. Pagājušajā gadā tika veikta meta analīze “Spied Patīk šai meta analīzei: ekrānu mediji un mentālā veselība”, lai noskaidrotu, vai tiešām ekrānos pavadītais laiks (ieskaitot viedtelefonus un sociālos tīklus) ietekmē cilvēku mentālo veselību. Rezultāti parādīja, ka ekrānos pavadītais laiks pats par sevi neveicina pašnāvības domas, kā arī nav saistīts ar citām mentālās veselības problēmām, ne pieaugušajiem, ne bērniem. Meta analīzes autori aicina kolēģus neļauties morālajai panikai, kas redzama medijos – nav robustu pierādījumu, ka ekrānā pavadītais laiks ir saistīts, vai izraisa mentālās veselības problēmas. (Ferguson et.al, 2022)

Tātad tikai ekrāna laika ierobežošana pat par sevi nav efektīvs, primārs faktors, lai risinātu kādas mentālās veselības problēmas. Iespējams, tieši otrādāk – uzsvars uz ekrāniem novērš uzmanību no jomām, kurās ir stabila pierādījumu bāze par to ietekmi uz mentālo veselību, kā piemēram, ekonomiskas problēmas, stress ģimenē, bulijings un citas. Ja atbalsta intervences koncentrējas uz tehnoloģijām, atstājot novārtā citas jomas, tas var, kā minimums, nerisināt klienta problēma, vai, sliktākajā gadījumā to pasliktināt. Situācija var pasliktināties ne tikai tāpēc, ka tiek ignorēta īstenībā svarīgākā problēma (piemēram, ģimenē), bet arī tāpēc, ka tehnoloģiju lietošanai bieži ir pozitīvā puse – tā cilvēks var iegūt informāciju, atbalstu, saņemt attālinātas konsultācijas utt. (Ferguson et.al, 2022)

Meta analīzes autori (Ferguson et.al, 2022) norāda, ka uzmanība būtu jāpievērš tam, kā tieši tiek izmantoti ekrāni, nevis, cik ilgi tos izmanto. Apskatot citus pētījumus var pamanīt, ka laiks ir ierasta kategorija kurā domāt par ekrāniem un pat tad, ja uzsvars it kā ir uz satura izpēti, ieteikums tāpat ir vienkārši pavadīt mazāk laika ekrānā. Labs piemērs ir pētījums, kurš parādīja, ka COVID-19 pandēmija izraisīja pieaugumu “nolemtības ritināšanā” (ang. doomscrolling), kur cilvēki patērēja milzīgu daudzumu negatīvu ziņu tieši sociālajos medijos, kas savukārt noveda pie paaugstinātiem depresijas un pēctraumatiskā stresa simptomiem. Īpaši šo efektu varēja novērot cilvēkiem, kuri bērnībā piedzīvojuši daudz pāridarījumu. Turklāt, jo nopietnāka bija cilvēka psihopatoloģija, jo vairāk sociālos medijus viņi šajā laikā patērēja. Pētnieku ieteikums bija cilvēkiem ar mentālās veselības grūtībām ieviest stratēģijas, kas palīdz ierobežot sociālo mediju izmantošanu augsta stresa situācijās. (Price et.al. 2022) Kā redzams, arī šeit pētnieki ieteikumā fokusējas uz ekrānos pavadīto laiku. Taču visdrīzāk domājot par stratēģijas izveidi, laiks var būt viens no faktoriem, taču uzsvars uz saturu varētu būt rezultatīvāks – atlasīt saturu, kurš ir mierinošs, iepriecinošs, racionāls, nevis skandalozs, negatīvs, destruktīvs.

Šī meta analīze protams nenozīmē, ka ekrānu lietošana vai sociālie mediji nekad nav problēmātiski. Kanādā veikts pētījums (White-Gosselin, Polin 2022) rāda, ka jaunieši ar sociālo mediju atkarības simptomiem biežāk ir arī trauksmaini un depresīvi, kā arī viņiem ir sliktākas attiecības ar vecākiem. Cilvēki, kuri jūtas slikti par sevi pēc tam, kad salīdzinājuši sevi ar citiem Facebook vai it īpaši Instagram sociālajos tīklos, drīzāk apsver pašnāvību, nekā citi (Spitzer et.al. 2023). Tajā pašā laikā ir izpētīts, ka ir svarīgi, kā lietojam sociālos tīklus – cilvēki, kuri intensīvi izmanto sociālos tīklus, jūtas labāk, ja ir to aktīvi dalībnieki, taču pasīva iesaiste (daudz skatos, bet nelieku savus ierakstus, nekomentēju) ir saistīta ar zemāku labsajūtu, nesniedz sociālo saikņu sajūtu un rada augstāku stresu (Roberts, David 2022).

Tehnoloģijas ir noderīgs rīks, lai uzturētu sociālas saiknes, taču tās nespēj pilnvērtīgi aizstāt īstu satikšanos. Salīdzinot dažādus cilvēku mijiedarbības modeļus izpētīts, ka, piemēram, saruna caur ekrāniem ir labāka socializēšanās par nekādu, bet cilvēki joprojām jutās vislabāk pēc klātienes tikšanām (Kroencke et.al. 2023). Šīs atšķirības bijušas visizteiktākas cilvēkiem ar augstu neirotismu (turpat).

Tātad, ja kāda ekrāna lietošana šķiet problemātiska, vērts pirmkārt, skatīt to pārējās dzīves kontekstā un risināt problēmas, kas, iespējams, noved pie pārmērīgas ekrānu lietošanas kā kompensējošā mehānisma; otrkārt, izvērtēt, kāds tieši saturs un kādā veidā tiek patērēts, mudinot tad nebūt pasīvam vērotājam, bet aktīvai sociālo mediju daļai; treškārt, tomēr aicināt laiku pa laikam satikt citus arī klātienē, ieviešot klātienes hobijus vai tamlīdzīgi.

Meta analīzē (Ferguson et.al, 2022) tika analizētas 37 datu kopas no 33 atsevišķiem pētījumiem, publicētiem no 2015 līdz 2019 gadam. Analizētā datu kopa ir publiski pieejama citu pētnieku apskatei saitē: https://osf .io/mex4s/ un analīzes metodoloģija saitē: https:// osf.io/rehys.

Izmantotā literatūra:

Ferguson, C. J., Kaye, L. K., Branley-Bell, D., Markey, P., Ivory, J. D., Klisanin, D., Elson, M., Smyth, M., Hogg, J. L., McDonnell, D., Nichols, D., Siddiqui, S., Gregerson, M., & Wilson, J. (2022). Like this meta-analysis: Screen media and mental health. Professional Psychology: Research and Practice, 53(2), 205–214. https://doi.org/10.1037/pro0000426

Kroencke, L., Harari, G. M., Back, M. D., & Wagner, J. (2023). Well-being in social interactions: Examining personality-situation dynamics in face-to-face and computer-mediated communication. Journal of Personality and Social Psychology, 124(2), 437–460. https://doi.org/10.1037/pspp0000422

Price, M., Legrand, A. C., Brier, Z. M. F., van Stolk-Cooke, K., Peck, K., Dodds, P. S., Danforth, C. M., & Adams, Z. W. (2022). Doomscrolling during COVID-19: The negative association between daily social and traditional media consumption and mental health symptoms during the COVID-19 pandemic.Psychological Trauma: Theory, Research, Practice, and Policy, 14(8), 1338–1346. https://doi.org/10.1037/tra0001202

Roberts, J. A., & David, M. E. (2022). On the outside looking in: Social media intensity, social connection, and user well-being: The moderating role of passive social media use. Canadian Journal of Behavioural Science / Revue canadienne des sciences du comportement. Advance online publication. https://doi.org/10.1037/cbs0000323

Spitzer, E. G., Crosby, E. S., & Witte, T. K. (2023). Looking through a filtered lens: Negative social comparison on social media and suicidal ideation among young adults. Psychology of Popular Media, 12(1), 69–76. https://doi.org/10.1037/ppm0000380

White-Gosselin, C.-É., & Poulin, F. (2022). Associations between young adults’ social media addiction, relationship quality with parents, and internalizing problems: A path analysis model. Canadian Journal of Behavioural Science / Revue canadienne des sciences du comportement. Advance online publication. https://doi.org/10.1037/cbs0000326