Praktisks rīks un apraksts par to, kā strādāt ar savu iekšējo kritiķi.
Mums katram ir iekšējais kritiķis. Kādreiz tas vaino par nepietiekami labi izdarītu darbu, citreiz salīdzina ar citiem vai meklē pierādījumus, ka esam sliktāki, vēl kādu kritiķis nosoda par emocijām- dusmām, skumjām, nosoda par cilvēcību.
Ne vienmēr kritiķis ir viegli pamanāms, dažkārt tas slēpjas aiz lielām ambīcijām un prasībām pret sevi, bet arī tas laika gaitā mums nodara pāri, atkal un atkal liekot justies tā, it kā mēs nedarītu pietiekami, nesasniedzot konsekventi izcilus rezultātus visās mums svarīgajās jomās. Rezultātā, kad kritika, prasīgums, vainošana un kaunināšana kļūst pārmērīgas, cieš mūsu pašvērtējums, attiecības, izaugsmes iespējas. Tas ir nogurdinoši un mazina motivāciju.
Ko darīt? Mums visiem ir kāda pieredze apgūt jaunas prasmes, piemēram, lai vadītu auto, brauktu ar velosipēdu, saģērbtu mazuli vai pagatavotu sviestmaizi. Katra no šīm lietām ir konkrētu prasmju kopums. Par laimi, eksistē arī tādas prasmes, kas var mums palīdzēt iemācīties uzlabot savu pašsajūtu.
Darbs ar savām domām, ar savu iekšējo kritiķi nenozīmē, ka vairs nevērtēsim savu paveikto vai aizmirsīsim, kā uzņemties atbildību par kļūdām. Gluži pretēji – pastrādājot ar kritiķi, var veiksmīgāk atpazīt, kas ir mana atbildība un kas ne, kur man jālabojas un kur vienkārši jābeidz automātiski atvainoties. Tāpat kritiķa iepazīšana ļauj turpmāk to laicīgi apstādināt, apklusināt.
Kopumā strādāt ar kritiķi nozīmē veicināt emocionālo briedumu. Ja es protu būt līdzcietīgs, empātisks pret sevi, manī rodas iespēja regulēt savas emocijas. Nedarīt pāri nedz citiem, nedz sev, sajust savas emocijas, bet spēt tās arī palaist vaļā, neļaujot tām pārmākt it visu.
Lejupielādē darba lapu “Iekšējais kritiķis” zemāk.