Skumjas, dusmas, vilšanās, neatbildēti jautājumi un atvērtas sarunas. Tas pats par sevi nenozīmē, ka terapija nestrādā – varētu domāt gluži otrādi – ka terapijas rezultātā spējam pabūt ar visām savām daļām, arī skumjajām.
Ikdienā daudzi esam pieraduši tikt ar visu galā paši. Kad notiek kas nepatīkams, sāpīgs, vienkārši ”maucam uz priekšu”, grūtajām emocijām pārskrienot pāri.
Tā var būt arī tad, ja esam zinoši par emociju regulācijas nozīmi. Ikdiena mēdz būt tik aizņemta, ka var nepietikt laika patiesi pabūt ar savām jūtām un domām.
Savukārt psihoterapija ir tā vieta, kur tiekam aicināti ar nepatīkamo sastapties. Ilgtermiņa mērķis, protams, ir justies “labāk” – tā ļoti vienkāršojot. Bet īstermiņā būs jājūt arī tas “sliktāk” un jāiemācās, kā ar skumjo, neērto, neatbildēto sadzīvot.
Tas pats par sevi ir normāli un nebūt nenozīmē, ka terapija nestrādā. Patiesībā tas var būt labs signāls, ka tavas un terapeita attiecības ir tik drošas, ka tur var just arī grūto.