Dažreiz negribam iejaukties vai pārkāpt otra robežas, tāpēc atbalstām sakot vispārīgas frāzes ar domu, ka tās būs spēcinošas un cilvēks rīkosies pats.
Kaut gan nodoms ir labs, varam neviļus panākt tieši pretējo efektu, nekā esam gribējuši.
Kādā pētījumā novērots, ka konsultējot vardarbības upurus, ja aicinājumi ir nekonkrēti, piemēram, pieņemt lēmumus “ar vēsu galvu” un būt stiprai, upuris to var uztver dažādi – gan kā aicinājumu saņemties un “racionāli” nolemt turpināt paciest vardarbību, gan, ka spēj veikt darbības, kas ļauj attiecības pārtraukt.
Krīzes situācijās sakot “Tu esi tik stipra, tu tiksi galā!” un citas labi domātas frāzes var gadīties nošaut greizi. Tas nozīmē, ka, ja redzam, ka kādam tuviniekam iet slikti vai kāds dara pāri, ir vērts savas rūpes izteikt skaidri, nevis aizplīvurotos veidos. Sanāk tāpat tāds novērotāja jeb blakus stāvētāja efekts, kaut gan pašiem liekas, ka kaut ko darām. Tā dažreiz gadās, jo mūsuprāt risinājums ir pašsaprotams, bet kopumā cilvēki esot sarežģītās, grūtās situācijās neizceļas ar izcilāko lēmumu pieņemšanu. Nevajag baidīties atspoguļot notiekošo un konkrēti runāt par to, kādi ir iespējamie risinājumi.
Tāpat arī svarīgi piedāvāt konkrētu palīdzību, kuru tiešām esam gatavi sniegt – “Tu saki, ja es kaut kā varu palīdzēt” ir ļoti laipni, bet nesalīdzināmi efektīvāks būs “Es tev jebkurā brīdī atbraukšu pakaļ, esmu viena zvana attālumā”.
Avots
Gardner, Katy (2022) Cool yourself and be strong: emotional fixes in the work of Bangladeshi marriage advisers. Political and Legal Anthropology Review, 45 (2). 290 – 303. ISSN 1081-6976