Atkarība no darba?

‘’Viņš jau vienmēr sapulcēs, e-pastos, vienmēr ar telefonu rokā.‘’
‘’Viņa agrāk par astoņiem vakarā no darba neizbrauc.’’
Par darbaholismu runā jau labu laiku – sākotnēji to raksturojot kā nekontrolējamu vēlmi nepārtraukti strādāt; strādāt vairāk nekā darba devējs sagaida, un runāt par darbu tad, kad darbalaiks beidzies (Oates, 1971). Mūsdienās savukārt sadzīviski darbaholismu izmanto, lai aprakstītu kādu, kurš ‘’pārāk daudz strādā’’. Bet kas tad īsti ir darbaholisms?

Svarīga atkāpe – pētījumi ļāvuši definēt citas ‘’ne-vielu’’ jeb procesu atkarības, piemēram, azartspēļu un videospēļu atkarību un iekļaut tās slimību klasifikatorā, tātad tām ir konkrēti simptomi, pēc kurām var pateikt, ka tās sasniedz klīnisku nozīmību (Rumpf et al., 2018), tomēr atkarība no darba pašlaik nav iekļauta slimību klasifikatoros kā atsevišķs traucējums, tātad tā netiek skatīta kā slimība.

Darba atkarību raksturo četras pazīmes:

1. Kompulsīva, nepārvarama motivācija strādāt (motivācijas faktors);
2. Domas par darbu nepārtraukti un nekontrolējami (kognitīvais faktors);
3. Negatīvu emociju klātbūtne, ja nav iespējams strādāt (emocionālais faktors);
4. Pārmērīga strādāšana – vairāk nekā sagaidīts (uzvedības faktors).
   (Clark, Smith & Haynes, 2020)

Tātad cilvēka domas, jūtas, rīcība un iekšējā motivācija ir iesaistītas pārņemtībā ar darbu.

Perfekcionisti un apzinīgie vairāk pakļauti riskam 

Cilvēki, kas pēc dabas ir vairāk apzinīgi un ar tendenci darīt lietas perfekti, pakļauti lielākam riskam kļūt par darbaholiķiem. Tātad individuāli personības faktori ietekmē to, vai mūsu darba stils var kļūt destruktīvs. Zemāk īsi iezīmētas vairākas pazīmes, kas ir riska faktori darbaholismam.

Personīgie riska faktori:

1. Perfekcionisms: nerimstoša vēlme paveikt savus pienākumus pareizi, pēc iespējas labāk. Perfekcionistu standarti ir nesasniedzami, realitātei neatbilstoši, gaidas pret sevi ir augstas. Te varētu būt noderīgi pieminēt arī domāšanas noslieces/kļūdas, kur, piemēram, cilvēks var domāt “Ja es neizdaru izcili, es esmu nekam nederīgs darbinieks”. Savu augsto standartu vārdā cilvēks noliek savas vajadzības malā un strādā ”melnu muti”,
2. Pašvērtējums: cilvēki ar zemu pašvērtējumu var kompensēt nepietiekamības izjūtu metoties darbā. No malas tas ne vienmēr ir acīmredzams, bet nereti zem spožās, grandiozās ‘’laba darbinieka’’ maskas slēpjas par sevi nedrošs, nobijies cilvēks, kura vēlme sasniegt vairāk balstīta fundamentālā izjūtā, ka citādi esmu lieks un negribēts, esmu nasta. Darbs tad ļauj validēt savu vērtību, sasniedzot uzdevumus un mērķus. Tas viss paslēpj kompleksus. Tomēr pārmērīgi šis var kļūt par slazdu, jo cilvēki, kā jau cilvēki, var nemācēt nobremzēt.
3. Apzinīgums: augsta pašdisciplīna, norunu izpilde, būšana laikā, pienākuma izjūta var transformēties par destruktīvām pārliecībām un rīcību – nekad neņemot atvaļinājumus, strādājot pēc darba laika, jo ‘’es apsolīju kolēģiem’’ u.tml. 
4. Emociju regulācijas prasmju grūtības: ikviens ikdienā piedzīvo nepatīkamas, neērtas, negatīvas emocijas un garastāvokli. Kā tas saistīts ar darbaholismu? Ja nemākam savas emocijas vadīt konstruktīvi, negribam just, tad nereti attīstām dažādas taktikas, kā ar emocijām tikt galā. Darbs var kļūt par rīku, kas palīdz aizbēgt no jūtām, domām, emocijām. Bēgt no savām skumjām caur darbu, produktivitāti. Tātad tādā gadījumā darbaholisms ir kā risinājums nomāktībai. Tomēr ilgtermiņā tas, protams, nestrādā, jo emocijas un situācijas netiek risinātas, bet tikai apslāpētas.
5. Paaugstināta trauksme: trauksmaini, neirotiski cilvēki (kas, starpcitu, arī ir daļēji iedzimta iezīme) var raizēties vairāk nekā citi un arī vienmēr būt darbībā, kustībā, kas var radīt nesaudzīgu darba stilu, no kura grūti atkāpties. Tā ir tāda skriešana vāveres ritenī.

Neviena iezīme pati par sevi, protams, nenozīmē, ka būsim darbaholiķi, tātad nav tā, ka ikviens cilvēks ar paaugstinātu trauksmi sastapsies ar darbaholismu. Šie ir tikai potenciālie riska faktori.

Psihosociālie un sabiedrības faktori

Ja darbavieta slavē un veicina perfekcionismu, uzliek nesamērīgas darba slodzes darbiniekiem, varbūt rada darbiniekiem sajūtu, ka viņi ir neaizstājami (khe khem, neviens tāds nav), varbūt nerada darbiniekam drošību, un turklāt neveicina atpūtu, tad šāda darbavieta rada labu augsni darbaholisma attīstībai.

Ko tas nodara man un tuvajiem?

Būtiski runājot par darbaholismu ir pieminēt sekas. 

Pirmkārt, pārmērīgas strādāšanas rezultātā cieš cilvēka attiecības ar ģimeni un draugiem. Un tā nu ir lieta, kas raksturo arī atkarības. Attiecības parasti cieš, jo 1) cilvēka nespēja līdzsvarot personīgo un profesionālo dzīvi rada daudz konfliktu ar ģimenes locekļiem, draugiem un citiem tuviniekiem; un 2) pārmērīga darba dēļ attiecības ar tuviniekiem tiek atstātas pavisam novārtā.

Otrkārt, cieš cilvēka veselība. Hronisks stress pakļauj mūs lielākam riskam saslimt ar kardiovaskulārajām slimībām, tāpat tas saistīts ar bezmiegu, galvassāpēm un citiem somatiskiem, ķermeņa simptomiem. Protams, cieš arī psihoemocionālā veselība – pārmērīgi strādājot varam radīt un uzturēt savu trauksmi, kā arī grimt sociālā izolācijā, vientulībā un depresijā.

Un treškārt, pārsteidzošā kārtā, no darbinieka darbaholisma vienā brīdī smagi cieš arī darba devējs. Darbinieki, kas pārmērīgi centīgi strādā, vienā brīdī saslimst. Viņi saaukstējas, izdeg vai guļ gultā ar smagu depresiju – izpausmes nav būtiskas, jo katrā gadījumā slimojot viņu darbā vairs nav. Tas samazina kopējo darbavietas produktivitāti, palielina darbinieku mainību un prombūtni. Nevienam tas nav izdevīgi.

Ko darīt? 

Padomā par savu kā darbinieka profilu:

• Vai tev raksturīgs perfekcionisms un pārmērīgi augsti standarti? 
• Vai tu bieži raizējies, esi trauksmains, izjūti spilgtas negatīvas emocijas, kad sastopies ar šķēršļiem vai uzdevumi nav veikti perfekti? 
• Kas ir tavas personības stiprās puses? Šis ir nedaudz provokatīvs jautājums, jo nereti mūsu stiprās puses mūs iegāž. Piemēram, protams, ka ir apsveicami  būt apzinīgam, darīt lietas laikā, augstā kvalitātē utt. Tomēr tās iezīmes, kas mūs ved uz izcilību, var mūs padarīt arī pārņemtus ar darbu.
• Padomā, vai mani virza patiesa interese un iekšēja misijas sajūta vai tās ir bailes? Bailes no vērtējuma, bailes no vientulības, bailes no neveiksmes… Ar to var labi strādāt psihoterapijā.
• Pievērs uzmanību, vai tevī nerodas trauksme atpūtas brīžos. Ja nedēļas nogalēs vai vienkārši apsēžoties dīvānā tu jūties raižu pilns un galva pilna ar domām par darbu, – tas var būt mazs, agrīns brīdinājuma signāls. Paņem brīvdienu vai vēl labāk – atvaļinājumu. Viss būs kārtībā. Tas ir tā vērts.

Ņemtas vērā, šīs lietas var palīdzēt agrīni pamanīt neveselīgus paradumus pirms tie kļūst par darbaholismu. 

Mācies piepildīt savu dzīvi arī ārpus darba

Hobiji, atpūta un vienkārši patīkamas nodarbes ir ne mazāk svarīgas par sasniegumiem. Tām nav jābūt ‘produktīvām’ pēc darba (piemēram, KPI) mērauklas – pietiek, ja tās sniedz prieku un līdzsvara sajūtu, atslēdz domas no darbiem.

Kā atrast hobiju? Sāc ar to, ka atceries, kas tev kādreiz sagādāja prieku – bērnībā, jaunībā vai vienkārši brīžos, kad nebija jādomā par pienākumiem. Eksperimentē un dod sev atļauju darīt lietas tikai tāpēc, ka tās ir patīkamas. Palasi aizraujošu grāmatu, ej pārgājienā, uzzīmē sliktu zīmējumu, uzraksti viduvēju dzejoli, pabraukā ar riteni vai iemācies uztaisīt labu picas mīklu. Tam visam ir jēga. Ir jēga tam, ka tu esi priecīgs, piepildīts cilvēks!

Avoti

Oates WE. Confessions of a workaholic: the facts about work addiction. New York: World Publishing Co; 1971. [Google Scholar]

Clark MA, Smith RW, Haynes NJ. The Multidimensional Workaholism Scale: Linking the conceptualization and measurement of workaholism. J Appl Psychol. 2020;105(11):1281–307. doi: 10.1037/apl0000484 [DOI] [PubMed] [Google Scholar]

Rumpf HJ, Bischof A, Bischof G, Besser B, Brand D, Rehbein F. Early Intervention in Gaming Disorder: What Can We Learn from Findings in the Substance Abuse Field? Curr Addict Rep. 2018. Dec 1;5(4):511–6. [Google Scholar]

Griffiths M. A “components” model of addiction within a biopsychosocial framework. J Subst Use. 2005;10(4):191–7. [Google Scholar]

Kenyhercz V, Mervó B, Lehel N, Demetrovics Z, Kun B. Work addiction and social functioning: A systematic review and five meta-analyses. PLoS One. 2024 Jun 4;19(6):e0303563. doi: 10.1371/journal.pone.0303563. PMID: 38833505; PMCID: PMC11149883.