Atbalstīt draugu, kurš nolēmis nedzert, būs vērtīgi ne tikai šim cilvēkam, bet arī jūsu attiecībām – tā izdosies veidot dziļāku un patiesāku draudzību. Tavs pamata mērķis ir parādīt, ka esi blakus, taču neuzvedoties ne pārāk kontrolējoši, ne arī kļūstot par kādu, kas piedod visu un attaisno sev un citiem katru neadekvāto uzvedību, pats beigās iztērējot visus spēkus tikai otra glābšanai. Lasi trīs praktiskus ieteikumus, kā šo līdzsvaru saglabāt.
1.Atrast citus veidus, kā kopā atpūsties, kas nav iedzeršana.
Alkohols mēdz būt tas, ap ko “griežas ballīte” vai, kas ir arī mierīgu vakaru centrā. Ļoti iespējams, ka tā ir arī tavas draugu grupas pazīme – satiekoties iedzert pa aliņam, nopirkt pudeli vīna, malkot viskiju. Cilvēkiem, kuriem ir grūtības ar alkoholu, ja tā lietošana ir kas tāds, ko dara kopā ar draugiem, ir grūtāk to pārtraukt, ja nav grupas atbalsta. Tad arī individuāla ārstēšana vai intervences mēdz nebūt pietiekamas, lai cik cilvēks ļoti censtos. Ir grūti nedzert nevis tikai tāpēc, ka tik ļoti gribas, bet ir sajūta, ka vairs nedari kaut ko kopā ar draugiem, kas līdz šim bijis patīkams laika pavadīšanas veids.
Ja vēlies atbalstīt draugu, vērts izdomāt, ko varat kopā darīt tā vietā. Sākot ar burtiski citu dzērienu dzeršanu, kā dažādas limonādes, kombuča, tējas utt. Var būt palīdzoša ierasto rituāla daļu saglabāšana – ieliet dzērienus skaistās glāzēs, pielikt tiem ledu. Tas arī palīdzēs saglabāt normalitātes izjūtu un likt jusies iekļautam.
Varbūt vispār vērts uzsvaru pārlikt uz ko citu – no kopīgas sēdēšanas un (jebkā) iedzeršanas, uz kopīgu galda spēļu spēlēšanu, kino vakariem, pastaigām, tenisu, ēdiena gatavošanu, braukšanu ekskursijās uz citām pilsētām. Tātad darīt lietas, kurās alkohols nav galvenais fokuss, taču, kas ir aizraujošas un patīkamas. Citādi, pat, ja jūs visi solidarizēsieties un nedzersiet, bet tad kopā nomākti sēdēsiet dīvānā, draugam būs ļoti grūti saglabāt motivāciju nedzert, jo liksies, ka ar to bojā citu dzīves.
Lai draugs varētu piedalīties līdzšinējās ballītēs, pārējiem būtu noderīgi atklāti aprunāties par to, ka kopumā var rīkot atsevišķus pasākumus vispār bez alkohola, vai arī būtiski samazinot tā patēriņu. Tas nāks par labu visu veselībai, bet būs īpaši palīdzoši tiem draugiem, kuri varbūt vēl nav sākuši savu ceļu uz alkohola atmešanu, bet, kuriem ļoti vajadzētu.
2.Interesējies un izrādi atklātu atbalstu.
Dzīvojot Latvijā, izvēle nelietot alkoholu ir liels solis, jo būtiski ietekmē sociālo dzīvi. Tad pat neliels atbalsts no draugiem ir nozīmīgs. Turklāt, ne tikai tāpēc, ka tas grūti, bet arī tāpēc, ka tavs draugs dara kaut ko labu un svarīgu savai veselībai un dzīves kvalitātei un tas ir pelnījis atbalstu.
Iespējams, ka jūs draudzībā parasti nerunājat par emocionāliem jautājumiem, tāpēc nezini, ko teikt un liekas, ka otram tas tikai traucēs. Taču atbalsts nenozīmē, ka tev jāsaka gara runa – patiesi teikumi kā: “Tas ir riktīgi kruti, ka tu tagad nedzer”, “Es lepojos ar tevi”, “Tas ir liels sasniegums” arī daudz nozīmēs.
Varbūt tavs draugs tiešām negribēs par to daudz runāt, taču to ir vērts noskaidrot. Ja nekad neesat runājuši par šādām tēmām, varat būt iesprūduši nogaidošā pozīcijā, kur saruna būtu ļoti vērtīga, bet nevar saprast, kā to sākt. Atkal, tev nav obligāti jāprasa “Kā tu jūties”, ja tas šķiet pilnīgi ārpus tā, kā jūs normāli sarunājaties (kaut gan arī to vērts kādreiz pamēģināt), bet tu vari godīgi pajautāt par to, kas tevi interesē: “Kā tev iet ar izmaiņām?”, “Ko sieva saka par to?”, “Vai ir kādi brīži, kad ir īpaši grūti?”, “Klau, vai ir kaut kas palīdz, piemēram, ja sākumā visiem saleju bezalkoholiskos vai tamlīdzīgi?”. Ja draugs nerunā, vai atbild īsi, nespied viņu dalīties. Tu esi parādījis, ka esi te, ka tevi interesē, viņam ir iespēja runāt tad, kad būs gatavs.
Tavs uzdevums nav būt terapeitam, bet gan draugam. Tāpēc taviem jautājumiem nav jābūt ietekmīgiem satura ziņā – to mērķis ir parādīt, ka tev rūp, kā arī normalizēt šo pieredzi. Pārmaiņas var likt cilvēkiem justies vientuļi, vai dažkārt iztēlojamies, ka citi par mums domā kritiski (“Nu tas gan laikam bija traks dzērājs, ja jau tagad nevar dzert”). Tas, ka tu par to droši runāsi, parādīs, ka redzi savu draugu, pieņem to, kas ar viņu notiek un joprojām gribi būt ar viņu kopā, arī šajā posmā. Alkohola nelietošana ir normāla un veselīga izvēle, tāpēc tev nav arī jāpārspīlē tas, cik neticami tas ir, vai, ka tu gan nekad nevarētu. Tajā pašā laikā, nenoliedz otra grūtības ar tekstiem “Ai, nu tas jau nav grūti”. Varbūt tev tiešām nebūtu grūti, bet šādas frāzes, pat, ja domātas kā atbalsts ar domu, ka “Tu varēsi”, patiesībā liek otram justies kā vājam muļķim, jo viņam tā ir cīņa.
Svarīgi gan arī nerunāt otra vietā. Piemēram, var likties, ka būs labāk, ja ballītēs tu jau pirms tam visus nobrīdināsi, ka draugam nevajag piedāvāt alkoholu, vai vispār aicināsi alkoholu noslēpt. Pašā sākumā, kad alkohola nelietošana pavisam nesena, tas var būt atbilstoši, taču ilgtermiņā draugam ir jāiemācās pašam atteikties, būt vienā telpā ar alkoholu un nedzert, vai arī tad pamest vietas, ja ir pārāk grūti. Ja nekad šādas iespējas to trenēties nav, tad to iemācīties nevar. Kas būs gadījumos, kur tu nevarēsi būt blakus? Ļauj otram piedzīvot to, ka viņam izdodas būt ballītē, kur citi dzer un viņš tāpat nedzer. Tas audzēs pašvērtējumu un viņam būs vieglāk noticēt saviem spēkiem, ka tiešām izdodas nedzert.
3.Pieņem, bet neglāb
Pat, ja tavs draugs tagad nedzer, jo alkohols ļoti bojā viņa dzīvi, ir iespējams, ka kādā brīdī atsāks lietot alkoholu. Jā, tas var likties neloģiski un muļķīgi, bet tā strādā atkarības. Taču tas arī nenozīmē, ka tagad vienmēr mūžīgi atkal dzers – šis process nav lineārs un ļoti iespējams, turpināsies mūža garumā, kur varbūt arī ļoti ilgi nedzeršanas posmi mīsies ar lielām bedrēm.
Ir pilnīgi normāli tad justies dusmīgam un skumjam, bet zini, ka tavs uzdevums nav draugu glābt pašu no sevis. Piemēram, tev nav jānomaksā viņa parādi, vai jāmelo viņa ģimenei, kad kaut kur ir aizdzēries, vai jāmeklē attaisnojumi, ka tiešām bija stress un tagad draugs gribēja atslābt. Tu viņu mēģini glābt, būt labs draugs, bet realitātē šis cilvēks nepiedzīvo atbilstošas savas rīcības sekas. Ja tev gribas palīdzēt, vari piedāvāt samaksāt par ārstēšanu, psihoterapiju, vai aiziet kopā uz šīm vietām, vai tml. Tātad palīdzēt veidos, kuri domāti tieši tam, lai tiktu galā ar pašu dzeršanu un atbalstītu nedzeršanu.
Turklāt, tad, kad tu konsekventi glāb šo otru cilvēku, tu ne tikai viņam nepalīdzi, bet aktīvi dari pāri sev. Tava taisnošanās par viņa uzvedību, aizstāvēšana, melošana citiem, ar garantiju bojā tavas attiecības ar šiem cilvēkiem. Tu piedzīvo stresu, esi iesaistīts konfliktos, kas nemaz uz tevi neattiecas. Visdrīzāk par draugu tad arī daudz domā, satraucies, vai nav kaut kur aizdzēries, palicis uz ielas, vai nav izdomājis braukt pie stūres. Mēģinot būt labi un palīdzēt, varam attapties emocionālā cietumā, kur nepalīdzēt it kā nozīmē būt sliktam, nelaipnam draugam, bet palīdzēt nozīmē tērēt milzīgu daudzumu savu resursu, kas beigās padara mazāku arī tavu dzīvi. Tā beigās nav laba draudzība, bet gan līdzatkarīgas attiecības. Vērts par to uzzināt vairāk un tikt brīvībā. Tas nenozīmē, ka būsi slikts draugs, tieši otrādi.