Jauns pētījums atklājis, ka cilvēkiem ar smagu depresiju ir atšķirības asinīs atrodamajās molekulās, kas rodas asinīs vielmaiņas rezultātā. Tas nozīmē, ka depresija saistīta arī ar vielmaiņas procesiem.
Pētnieki analizēja asins paraugus no liela, ilgstoša pētījuma Nīderlandē, kas seko tūkstošiem cilvēku, lai labāk saprastu trauksmi un depresiju. Asinis analizētas no parauga, kas ņemts pētījuma sākumā un tad pēc sešiem gadiem. Lai droši zinātu, ka cilvēkiem ir smaga depresija, viņiem bija jāpilda tests un jāpiedalās intervijā. Tāpat pētnieki ievāca informāciju par dažādiem citiem aspektiem, kas varētu ietekmēt depresijas veidošanos, lai varētu tos ņemt vērā apkopojot rezultātus.
Cilvēkiem ar smagu depresiju asinīs bija citāds daudzums noteiktu metabolītu, nekā cilvēkiem bez depresijas. Turklāt, jo izteiktāki depresijas simptomi, jo lielākās bija atšķirības. Metabolītu atšķirības saglabājās arī tad, ja cilvēkam bija bijusi depresija, bet analīžu ņemšanas brīdī nebija depresijas simptomu. Tās gan bija mazākas, nekā cilvēkiem ar depresiju.
Lai mēs varētu būt pārliecināti par pētījuma rezultātiem, to vēl vajadzēs atkārtot citiem pētniekiem. Turklāt pētījums parāda saistību starp depresiju un metabolītiem, nevis cēloņsakarības. Tātad droši nezinām, kas ko izraisa – vai depresija maina vielmaiņas rezultātus, vai vielmaiņas izmaiņas rada depresiju.
Paturpinot šo domu – citā 2024.gada pētījumā par depresiju skatīta ķermeņa temperatūra un paši pētījuma autori izsakās skaļi un pārliecinoši, apgalvojot, ka tas paver iespējas jaunām intervencēm, ārstniecības metodēm. Tomēr viens no mūsdienās vadošiem pētniekiem Eiko Fried analizējot šo pētījumu aicina piebremzēt un atcerēties: mēs tikai novērojam interesantas saistības. Tās nav cēloņsakarības, tātad nedod arī skaidru recepti, kā tad depresiju ārstēt vai novērst. Katrs šāds pētījums ir tikai viens novērojums par kādu depresijas aspektu un izolēti nav panaceja.
Svarīgi atcerēties, ka depresija ir sarežģīta un mēs jau zinām, ka to ietekmē dažādi psiholoģiskie, sociālie un ģenētiskie faktori. Tas, ko mums visdrīzāk dos šie rezultāti, ir, piemēram, labāka izpratne par to, kā strādā jau esošie depresijas medikamenti gadījumos, kad tie ir palīdzoši, un potenciāli ilgtermiņā, kombinācijā ar citiem pētījumiem, tas ļaus attīstīt jaunus, kas var precīzāk ņemt vērā tieši kuri ķermeņa bioloģiskie procesi iesaistīti depresijā.
Avoti
Jansen, R., Milaneschi, Y., Schranner, D. et al. The metabolome-wide signature of major depressive disorder. Mol Psychiatry 29, 3722–3733 (2024). https://doi.org/10.1038/s41380-024-02613-6
Mason, A.E., Kasl, P., Soltani, S. et al. Elevated body temperature is associated with depressive symptoms: results from the TemPredict Study. Sci Rep 14, 1884 (2024). https://doi.org/10.1038/s41598-024-51567-w