Empātija ir spēja piedzīvot otra cilvēka afektīvos (garastāvokļa, emociju) un kognitīvos (domu, spriedumu) stāvokļus, vienlaicīgi saglabājot neatkarīgu ”es”, lai otru saprastu. (Guthridge & Giumarra, 2021) Nevis tikai just vai tikai domāt, bet spēt abus, nezaudējot robežas.
Dažkārt sevi nosodām, ja kāds tuvs cilvēks iet cauri smagam posmam, bet mēs nesabrūkam līdz ar viņu.
Tas ir normāli un nenozīmē, ka esi bezjūtīga būtne.
Ir iespējams būt līdzjūtīgam, pažēlot, palīdzēt ar praktisko, ja tas ir vietā, un vienlaikus spēt sevi nošķirt no situācijas.
Savukārt, ja pie katra citu cilvēku kreņķa, pie katras bildes no dzīvnieku patversmes ir sajūta, ka man nepanesami sāp, emocijas pārņem un ir grūti no tām atgūties, tad noderīgi būs pamācīties vairāk par robežām.
Mērķis nav nocietināties, bet gan spēt sevi pasargāt. Tu joprojām būsi tu, tikai neizdegsi. Saprotot, kur sākos un beidzos es, kas ir un nav manā varā, būs arī spēks palīdzēt citiem.
Līdzjūtība ir būt blakus, kopā papriecāties un paskumt, paklausīties. Bet būt līdzjūtīgam nenozīmē, ka tev jāizjūt emocijas tikpat stipri vai ar tādām pašām sekām kā otram. Nav jābūt vienā bedrē, lai būtu empātisks. Tu drīksti priecāties, just mieru vai jebkuras citas emocijas pat tad, ja citiem iet grūti. Tas tevi nepadara par sliktu cilvēku vai psihopātu.
Nav sev jāaizbāž deguns, lai justu līdzi kādam ar iesnām, bet vari uzvārīt siltu zupu vai pajokoties. Tu palīdzi ar būšanu kopā. Iespējams ar to, ka atgādini, ka eksistē dzīve arī bez iesnām un bez skumjām. Tavs uzdevums nav sabrukt kopā ar to, kurš cieš.
Lai saprastu, ko tieši teikt, lai noturētu veselīgas robežas, noderēs darba lapa “Robežu vārdnīca” (pieejama tikai 12+ mēnešu abonentiem).
Avots
Guthridge, M., & Giummarra, M. J. (2021). The taxonomy of empathy: A meta-definition and the nine dimensions of the empathic system. Journal of Humanistic Psychology. https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/00221678211018015