Seksuāla vardarbība ir jebkura seksuāla darbība, kas notiek bez abpusējas piekrišanas. Piemēram, piespiedu orālais sekss, anāli un vagināli seksuāli akti, pieskārieni intīmajām zonām, otra bezpalīdzības izmantošana, piespiešana pieskarties, skatīties, kamēr notiek pašapmierināšanās un citi.
Cik izplatīta ir seksuāla vardarbība?
Statistika par seksuālu vardarbību tiek apkopota nevienmērīgi, un nav pieejami tādi dati, kas ļautu objektīvi novērtēt situāciju. Dati par 2021 gadu, piemēram, rāda, ka 5,9 % sieviešu Latvijā saskārušās ar seksuālu vardarbību (Eurostat, 2021). Savukārt vīriešu vidū ar seksuālu vardarbību saskārušies 0.2% vīriešu. Tomēr jāņem vērā, ka šie skaitļi var neatspoguļot reālo situāciju. Pārsvarā dati runā par seksuālo un fizisko vardarbību kopā, turklāt vīriešu piedzīvotā seksuālā vardarbība ir tik stigmatizēta un aizspriedumieim apvīta, ka varam droši minēt – reālie skaitļi ir lielāki. Bailes un kauns liek upuriem klusēt par piedzīvoto, neatkarīgi no dzimuma, dzimtes.
Kas ir normāla reakcija uz seksuālu vardarbību?
Jebkura reakcija ir normāla. Notikuma laikā upuri bieži vien piedzīvo sastingšanu, pakļaušanos, bet pēcāk sevi nosoda par to, ka nav pietiekami pretojušies. Tomēr svarīgi saprast, ka jebkura reakcija ir normāla, jo tā ir automātiska aizsargreakcija. Uzbrukuma laikā psihe cenšas mūs pasargāt no šausmām un tas var notikt dažādos veidos, tostarp pakļaujoties varmākai. Tā ir tikpat saprotama reakcija kā enerģiska pretošanās, kliegšana, palīdzības prasīšana. Psihes mērķis ir izdzīvošana un gluži kā savvaļā plēsēju klātbūtnē dažkārt drošāk ir izlikties par beigtu, tā līdzīgi ir arī seksuālās vardarbības gadījumos un citos pārsātinošos traumatiskos notikumos. Turklāt daļā gadījumu tieši nepretošanās izglābj dzīvību.
Tāpēc jāuzsver, ka pēc reakcijas notikuma laikā vien nevar pateikt, vai kāds notikums cilvēkam ir vai nav bijis traumatisks. Ārējs miers nenozīmē, ka iekšēji netiek piedzīvotas graujošas ciešanas.
Kādas ir seksuālas vardarbības sekas
Seksuāla vardarbība ir traumatiska un nes līdzi mentālās veselības grūtības. 94 procenti sieviešu norāda, ka sekojošajās 2 nedēļās pēc uzbrukuma piedzīvojušas ptsd simptomus, atmiņas uzplaiksnījumus, bezmiegu, hipermodrību, un izvairīšanās uzvedību (piemēram, izvairoties doties uz kādām vietām). Tāpat tiek ziņots par dusmām, trauksmi, nomāktību.
Emocijas
Pēc notikušā upuri var just dažādas emocijas. Šoku par notikušo, dusmas, kaunu, vainas sajūtu, arī riebumu cita starpā.
Vainas izjūta: par reakciju vai būšanu kādā situācijā (nevajadzēja man iet pa to ielu, tad viss būtu kārtībā utml)
Riebums: dažkārt upuri raksturojot izjūtas saka, ka jūtas sasmērēti, netīri, bojāti, it kā būtu inficēti ar kaut ko riebīgu, toksisku.
Kauns: iznīcinoša kauna sajūta par notikušo, par sevi.
Dusmas: par netaisnīgo, nepelnīto notikumu. Dusmas kopumā ir veselīgas, tās signalizē par sevis aizstāvēšanu, spēku un var mobilizēt darbībai.
Tie visi ir mūsu psihes centieni izskaidrot, interpretēt to, kas notika. Dažādu emociju un domu mutulis ir normāla parādība.
Neko nejūtu jeb disociācija
Kad noticis kas tik šokējošs, intruzīvs, vēl psihe var aizsargāties izmantojot disociāciju.
Disociācija ļauj distancēties, atslēgties no notikušā. Tā var izpausties kā sajūta, ka esmu atrauts no sava ķermeņa, jūtām, domām. Nelielās devās tas ir veselīgs un adaptīvs veids, kā apstrādāt notikušo.
Vēlme nolikt notikušo malā un nekad nepieminēt ir normāla reakcija. Tikai zini, ka bieži vien tas prasa daudz enerģijas – visu laiku to smago nastu vilkt, ignorēt, nekad nepadalīties ar kādu. Kad esi gatavs, meklē dzirdīgas ausis, tev nav ar to jāpaliek vienatnē.
Ja disociācija ieilgst, vērts meklēt profesionālu palīdzību, lai lēni, drošā vidē palēnām apstrādātu to, kas psihei šķiet neapstrādājams vienatnē.
Vielu lietošana
Lai tiktu galā ar nepanesajām izjūtām, cilvēki var uzsākt pastiprināti lietot apreibinošas vielas. Tas uz brīdi palīdz nomērdēt sāpes un spriedzi. Diemžēl ilgtermiiņā tas apgrūtina atlabšanas ceļu, jo ne vien var novest pie atkarībām, bet arī turpina ignorēt, slāpēt ciešanas un emocijas, kuras tā vai citādi būs jāapstrādā.
Pašvērtējums
Iepriekš minētās emocijas – kauns un vaina – ieilgstot var atstāt būtisku nospiedumu cilvēka pašvērtējumā. Tās palēnām ēd mūs no iekšpuses un rada pārliecību, ka neesmu nekā vērts, neesmu pelnījis cieņu, labas lietas un attiecības.
Grūtības ar intimitāti un attiecību veidošanu
Tuvas attiecības prasa uzticēšanos, bet pēc piedzīvotas seksuālās vardarbības uzticēties var būt gandrīz neiespējami. Var būt apzinātas vai neapzinātas bailes fiziski piedzīvot ko līdzīgu traumatiskajam notikumam. Tas var novest pie izolēšanās no cilvēkiem, pat tuvākajiem. Laika gaitā noslēgšanās var izveidot tik lielu mūri starp sevi un ārpasauli, ka šķiet neiespējami veidot un uzturēt veselīgas attiecības, draudzības.
Pēctraumas stresa traucējumi (PTSD)
Pēctraumas stresa traucējumi (PTSD) Attīstās kā sekas kādam biedējošam, šausminošam notikumam/notikumiem. Tie rodas kā saprotama, gandrīz likumsakarīga psihes reakcija uz kaut ko šausmīgu. PTSD raksturo sekojošas trīs simptomu grupas:
- Traumas atkārtota piedzīvošana caur atmiņu uzplaiksnījumiem, murgiem, atmiņām. Tas var notikt caur vienu vai vairākām maņām – piemēram, mēs varam atkal sajust smaržu, kas saistās ar notikumu vai mums var būt sajūta, ka redzam to notiekam. To pavada stipras emocijas, bailes, šausmas un stipras fiziskas izjūtas.
- Izvairīšanās no domām un atmiņām par notikumu vai notikumu virkni. Izvairīšanās no vietām, aktivitātēm, situācijām, cilvēkiem, kas atgādina par notikušo. Piemēram, vairs nebraucam ar auto, jo piedzīvojām avāriju.
- Paaugstināta briesmu uztvere. Hipermodrība, tendence izjust situācijas kā bīstamas. Piemēram, reaģējot uz pēkšņiem trokšņiem un citiem stimuliem.
Pēc ilgstošas seksuālas vardarbības – CPTSD jeb kompleksie pēctraumas stresa traucējumi
Rodas kā sekas ilgstoši piedzīvotiem traumatiskiem notikumiem, piemēram, vairākkārtējai seksuālai, fiziskai vardarbībai, cilvēktirdzniecībai, kara gūstam u.c.
Traucējumu raksturo visi iepriekš minētie PTSD simptomi:
- traumas atkārtota piedzīvošana,
- izvairīšanās,
- paaugstināta briesmu uztvere.
Un papildu tam, tiek novērotas vēl trīs pazīmes:
- Grūtības ar afekta regulāciju, grūti regulēt emocijas, savu noskaņojumu.
- Cilvēks sevi redz kā nevērtīgu, ir negatīvas domas par sevi, ko pavada dziļš kauns, vainas sajūta, riebums, pretīgums, neveiksmes izjūta.
- Grūtības uzturēt attiecības un justies tuvu citiem attiecībās.
Īpaši raksturīgas pašnāvības domas, paškaitējums, apreibināšanās un cita riskanta uzvedība.
Miega grūtības
Bezmiegs, murgi, svīšana naktī ir bieži sastopami simptomi pēc seksuālas vardarbības. Tas savukārt apgrūtina koncentrēšanos nākamajā dienā, ir grūtāk regulēt savas emocijas, varam būt vieglāk aizkaitināmi. Pat ja nomodā šķietami labi noliekam traumatisko notikumu malā, miegā var atbrīvoties dažādas neapstrādātas izjūtas.
Ēšanas traucējumi vai problemātiska ēšanas uzvedība
Apetītes zudums vai pieaugums, svara krišanās vai palielināšanās un emocionāla ēšana – dažādos veidos izpaužas iekšējās ciešanas pēc vardarbības. Problēmatiskās ēšanas uzvedības var būt veids, kā atgūt kontroli vai nomērdēt emocionālās sāpes. Tas līdzi nes virkni fiziskas un mentālas veselības risku.
Fiziskās veselības problēmas
Stress un trauksme nav unikāli tikai psiholoģiski fenomeni, tie vājina mūsu organismu un tas nozīmē, ka, iespējams, biežāk slimojam vai sadzīvojam ar kādiem nepatīkamiem fiziskiem simptomiem. Hroniskas sāpes, galvassāpes, gastrointestinālā trakta problēmas ir gana izplatītas sūdzības.
Pastāstīt par notikušo citiem
Tā kā seksuālu vardarbību arvien apvij aizspriedumi, cilvēki, kas ar to saskārušies, var piedzīvot pretestību meklēt atbalstu. Sociālais atbalsts mūs var aizsargāt pret pēctraumas stresa traucējumiem. Ja mums ir tuvi cilvēki, kuri spēj adekvāti, palīdzoši reaģēt, tas mūs aizsargā un stiprina spēju apstrādāt traumas radītās izjūtas.
Savukārt atbalsta trūkums mūs pakļauj lielākam riskam saskarties ar pēctraumas stresa traucējumiem. (Ullman, S. E., & Peter-Hagene, L. C.,2016). Ja adekvāta atbalsta nav bijis, tas var saasināt traumas un baiļu reakciju, nedrošības izjūtu par pasauli kopumā. (Charuvastra & Cloitre, 2008)
Diemžēl cilvēki gana bieži mēdz vainot upuri un neticēt piedzīvotajam. (Dworkin et al., 2019). Parasti tas notiek vai nu eksplicīti vainojot, sakot “pati vainīga” un “tu noteikti liki viņam domāt, ka to gribi” vai arī implicīti vainojot, piemēram, fokusējoties uz to, vai upuris bija lietojis alkoholu, kas bija mugurā, kā varēja nesaprast jau agrāk, ka tā ir nedrošā situācija utt. To sauc par sekundāro viktimizāciju un to pētījumos saista ar lielāku iespēju vēlāk saskarties ar pēctraumas stresa traucējumiem (PTSD). (Campbell & Raja, 2005).
Mēs esam veidoti tā, lai meklētu saikni ar citiem. Tā ir mūsu vajadzība. Kad dalāmies ar kādu par savu traumu un pretī saņemam kaunināšanu, vainošanu, ignorēšanu, noliegšanu, minimizēšanu, tas liedz mums atbalstu un var radīt šaubas par sevi. Tas var radīt milzīgu pretrunu un vientulības sajūtu, kādreiz cilvēki saka – man liekas, ka ar mani kaut kas nav kārtībā, citi taču saka, ka tas bija sīkums. Bet tavu sāpju dziļumu un traumas nozīmīgumu izjūti tikai tu – tikai tu vari pateikt, vai tas bija sīkums vai ne.
Izmantotā literatūra:
Campbell, R., & Raja, S. (2005). The Sexual Assault and Secondary Victimization of Female Veterans: Help-Seeking Experiences with Military and Civilian Social Systems. Psychology of Women Quarterly, 29(1), 97–106. https://doi.org/10.1111/j.1471-6402.2005.00171.x
Dworkin ER, Brill CD, Ullman SE. Social reactions to disclosure of interpersonal violence and psychopathology: A systematic review and meta-analysis. Clin Psychol Rev. 2019 Aug;72:101750. doi: 10.1016/j.cpr.2019.101750. Epub 2019 Jun 24. PMID: 31260816; PMCID: PMC6716998.
Charuvastra A, Cloitre M. Social bonds and posttraumatic stress disorder. Annu Rev Psychol. 2008;59:301-28. doi: 10.1146/annurev.psych.58.110405.085650. PMID: 17883334; PMCID: PMC2722782.
Ullman, S. E., & Peter-Hagene, L. C., Journal of Interpersonal Violence, Vol. 31, No. 6, 2016
Eurostat dati par 2021. gadu https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/gbv_npv_type/bookmark/table?lang=en&bookmarkId=351c97aa-540a-4e92-a2fc-7fb30291eb2e