Sāpju vārtu kontroles teorija (gate control theory of pain)
Ikviens, kurš kādreiz izjutis fiziskas sāpes, zina, cik atšķirīgi tās var izpausties. Ir sāpes, kas līdzinās klusai fona skaņai – jūti, ka tādas ir, bet tikpat labi vari arī par tām nedomāt. Un tad ir tādas, kas pārņem visu, neļaujot koncentrēties uz neko citu. Iespējams, šķiet, ka sāpju intensitāte ir tieši saistīta ar traumas smagumu, tomēr tas nepaskaidro, kāpēc mazs griezums pirkstā var būt tik ļoti nepatīkams, kamēr nopietnāka trauma var palikt “aiz kadra”, ja prāts fokusējas uz citām lietām. Vai arī, kāpēc dažreiz tieši tās klusās fona sāpes tik ļoti sāp?
Ir svarīgi saprast, ka sāpes ir kas vairāk nekā tikai sajūta un no tā izrietoša reakcija. Tā ir ļoti sarežģīta, daudzpusīga fizisko, ķīmisko, afektīvo (emocionālo), kognitīvo, psiholoģisko, uzvedības un sociālo elementu mijiedarbība. Kā arī, neraugoties uz ciešanām, ko rada sāpes, tām ir ārkārtīgi svarīga funkcija: sāpes norāda uz reālu vai šķietamu audu bojājumu, kas tādējādi stimulē organismu rīkoties, lai atvieglotu vai mazinātu tā klātbūtni (Gosnell, & Thikkurissy, 2019). Sāpju mērķis ir mūs brīdināt un pasargāt.
Viena no nozīmīgākajām teorijām par to, kā darbojas sāpju uztvere nervu sistēmā, ir sāpju vārtu kontroles teorija (gate control theory of pain). 1965. gadā kanādiešu psihologs Ronalds Melzaks un britu neirozinātnieks Patriks Vols (Ronald Melzack, Patrick D. Wall) formulēja sāpju vārtu kontroles teoriju – tā bija pirmā teorija, kas ieviesa koncepciju, ka sāpju pieredze nav tikai lineāra procesa rezultāts, bet gan mehānisms muguras smadzenēs, kurā sāpju signālus var nosūtīt līdz smadzenēm apstrādei, lai pastiprinātu iespējamās sāpes vai mazinātu tās pašās muguras smadzenēs. (Melzack, Wall 1965). Saņemot sāpju signālus, šie vārti var vai nu “atvērties” un ļaut sāpju signāliem nokļūt smadzenēs, vai “aizvērties” un tās kavēt.
1977. gadā B. Džeimss (James, 1977). ierosināja vārtu kontroles teorijas AA modeli (acupuncture analgesia), kas tika uzskatīts par labāku modeli, lai izskaidrotu akupunktūru kā sāpju mazināšanas mehānismu. Tas norādīja, ka pastāv specifiskas nervu šķiedras, kas pārnes sāpes uz muguras smadzenēm, bet citas nervu šķiedras kavē sāpju pārnešanu.
Tas, ko saka šajā jomā veiktie pētījumi un minētās teorijas ir, ka muguras smadzenēs nonākošie nervu impulsi tiek pārraidīti pa divām nervu šķiedru grupām – A-šķiedras, kuras ir lielāka diametra un ar ātru vadītspēju, un C-šķiedras, kas ir mazas un lēni vada.
-
C-šķiedras: pārraida sensoro informāciju centrālajai nervu sistēmai; ir atbildīgas par lēnām, blāvām, sekundārām sāpēm (Basbaum, 2009) C šķiedras reaģē uz stimuliem, kuriem ir spēcīgāka intensitāte, un tās rada lēnas, ilgstošas un plašākas sekundārās sāpes. Šīs šķiedras ir praktiski nemielinizētas, un rezultātā to vadīšanas ātrums ir daudz lēnāks, tāpēc tās, iespējams, rada lēnāku sāpju sajūtu.
-
A-delta šķiedras: ir atbildīgas par lokālām, īslaicīgām, asām, durstošām sāpēm – primārām sāpēm, maņu sāpēm, piemēram, adatas dūriens, iegriezums ādā.
-
A-beta šķiedras: pārvada ne-sāpju signālus (piemēram, pieskārienu, spiedienu, vibrāciju), var “aizvērt” sāpju vārtus, bloķējot sāpju signālu pārvadi uz smadzenēm. Tas izskaidro, kāpēc, piemēram, berzējot vai masējot sāpju vietu, cilvēks var izjust sāpju mazināšanos – piemēram, ja vecāki tūlīt pēc bērna kritiena berzē sasisto ceļgalu. Viegla berze aktivizē lielāku skaitu lielo šķiedru, kas kavē iepriekš aktivizētās mazās šķiedras (Gosnell, 2018).
Lai gan šī teorija ir balstīta uz fizioloģiju, tā izskaidro gan maņu, gan psiholoģiskos aspektus sāpju uztverei. Laika gaitā sāpju vārtu kontroles teorija ir daudz apspriesta, tomēr viennozīmīgi tās lielākais ieguldījums ir, ka tā mainīja domāšanu par sāpju uztveri. Sāpju vārtu kontroles teorija īpaši ietver psiholoģiskus faktorus kā neatņemamu sāpju pieredzes aspektu. Pirms šīs teorijas psiholoģiskie procesi lielākoties tika noraidīti kā reakcija uz sāpēm (Turk & Swanson, 2008). Smadzenes un to garoza spēj arī aktīvi piedalīties sāpju modulācijā – emocijas, domas un uzmanība var ietekmēt sāpju vārtu stāvokli – stress vai trauksme var “atvērt” vārtus un palielināt sāpju sajūtu, kamēr relaksācija un pozitīvas emocijas var palīdzēt sāpju mazināšanā.
Kas atver sāpju vārtus?
-
Emocionālie un kognitīvie faktori: depresija, dusmas, trauksme, stress, sarūgtinājums, bezcerības izjūta, fokusēšanās uz hroniskām sāpēm, raizēšanās par sāpēm un sekām, miega trūkums.
-
Koncentrēšanās uz sāpēm un sāpju paredzēšana (pain anticipation), tas ir process, kurā smadzenes reaģē uz potenciālām sāpēm pat tad, ja sāpju stimuls vēl nav saņemts. Kad cilvēks sagaida sāpes, vairāki smadzeņu reģioni “iedegas,” gatavojoties iespējamajam diskomfortam. Sāpju paredzēšana var būt tik spēcīga, ka smadzenes aktivizē sāpju apstrādes zonas vēl pirms reālās sāpju sajūtas, liekot ķermenim reaģēt uz to, kas vēl nav noticis. Sāpju paredzēšana ir evolūcijas gaitā izstrādāts mehānisms, kas palīdz mums sagatavoties potenciāliem draudiem, lai uzlabotu izdzīvošanas iespējas. Piemēram, paredzot sāpes, organisms mobilizē resursus, lai mazinātu iespējamā kaitējuma sekas, kā arī aktivizē aizsargājošas reakcijas, piemēram, muskuļu sasprindzinājumu un uzmanības fokusu. Tomēr pārmērīga sāpju gaidīšana var arī pastiprināt sāpes, kā tas bieži novērots hronisku sāpju slimniekiem. Tā kā viņu smadzenes pastāvīgi sagaida sāpes, sāpju uztvere var kļūt intensīvāka, un sāpes var just pat bez reāla kaitējuma.
Ko darīt, lai aizvērtu sāpju vārtus?
-
Sensori faktori: relaksācijas tehnikas, meditācijas
-
Kognitīvi faktori: jaunu hobiju meklēšana un praktizēšana, abstrahēšanās no sāpēm.
-
Emocionāli faktori: pozitīva attieksme, stresa menedžments, kontroles sajūta.
1. Novērst uzmanību no sāpēm
-
Meditācija un elpošanas vingrinājumi palīdz fokusēt domas citur un samazina sāpju uztveri. Lēna, dziļa elpošana un apzinātības prakses aktivizē relaksācijas reakciju, palīdzot mazināt sāpju intensitāti.
-
Interesants hobijs vai jebkura cita aktivitāte, kas aizrauj prātu, var būt efektīvs uzmanības novēršanas veids, palīdzot “aizvērt” sāpju vārtus.
2. Pozitīva domāšana un emociju vadība
-
Stress un trauksme var atvērt sāpju vārtus, tāpēc emocionālā stāvokļa stabilizēšana ir ļoti svarīga. Pozitīva domāšana un stresa pārvaldības tehnikas, piemēram, relaksācijas vingrinājumi, var palīdzēt mazināt diskomfortu.
-
Vizualizācija: Iedomājoties patīkamu ainu vai vietu, var samazināt emocionālo spriedzi un mazināt nervu jutīgumu pret sāpju signāliem.
3. Pieskāriens un viegla masāža
-
Berze vai viegla masāža sāpju zonā
-
Siltuma vai aukstuma terapija: Piemēram, siltas kompreses palīdz atslābināt muskuļus un nomierināt nervus, savukārt aukstuma kompreses var mazināt iekaisumu un nejūtīgumu.
4. Fiziskā aktivitāte
-
Vieglas fiziskās aktivitātes, piemēram, staigāšana, stiepšanās vai joga, palīdz izdalīt endorfīnus – dabiskos “sāpju bloķētājus”, kas palīdz modulēt sāpju uztveri.
-
TENS ir tehnoloģija, kas maigi stimulē nervus un palīdz aktivizēt ne-sāpju signālus, lai mazinātu sāpju intensitāti.
5. Pareizs miegs un atpūta
-
Miegs ir ļoti svarīgs sāpju mazināšanā, jo nogurums var palielināt jutīgumu pret diskomfortu. Labs miega režīms un regulāra atpūta ļauj nervu sistēmai atjaunoties un labāk pārvaldīt sāpes.
! Ir skaidrs, ka padoms “tu tikai nedomā par sāpēm” īsti neder brīžos, kad tiek izjustas smagas fiziskas sāpes. Lai arī dažas stratēģijas var palīdzēt mazināt diskomfortu, intensīvu un ilgstošu sāpju gadījumā ir svarīgi meklēt mediķu palīdzību.
Avoti
Melzack, R., & Wall, P. D. (1965). Pain mechanisms: A new theory. Science, 150, 971–979.
Gosnell, E. S., & Thikkurissy, S. (2019). Assessment and management of pain in the pediatric patient. In Pediatric dentistry (pp. 97-115). Elsevier.
James, B. (1977). Mechanism of acupuncture analgesia. British Medical Journal, 1(6059), 512.
Allan I. Basbaum (2009) in Argoff, C. E., Dubin, A., Pilitsis, J., & McCleane, G. (2009). Pain management secrets E-Book. Elsevier Health Sciences.
Elizabeth S. Gosnell (2018) in Nowak, A. J., Christensen, J. R., Mabry, T. R., Townsend, J. A., & Wells, M. H. (Eds.). (2018). Pediatric Dentistry-E-Book: Pediatric Dentistry-E-Book. Elsevier Health Sciences.
Dennis C. Turk, Kimberly S. Swanson (2008), in Benzon, H., Rathmell, J. P., Wu, C. L., Turk, D. C., & Argoff, C. E. Raj’s practical management of pain. Elsevier Health Sciences.