Dati rāda, ka astroloģija ir ļoti populāra. Piemēram, 27% amerikāņu tic, ka zvaigžņu stāvoklis var ietekmēt cilvēku dzīves. (Yougov, 2022) Latvijā 2018.gadā horoskopiem ticēja 9%, bet tos ikdienā lasīja vēl 43%, kas gan apgalvo, ka“neuztver tos īpaši nopietni” (SKDS 2018). Taču, ko saka pētījumi, vai astroloģija ir precīza, uzticama metode? Kāpēc tā cilvēkiem liekas tik interesanta?
Pētījums par astroloģijas precizitāti
Ja esat mēģinājuši kritizēt astroloģiju, visdrīzāk esat sastapušies ar argumentu, ka, protams, tie horoskopi, kas sastopami žurnālos, nav pareizi. Ka īstā, uzticamā astroloģija ir tā, kur astrologs sastāda cilvēkam specifisku karti, kuru tad apraksta. Tieši ar šādu pašu kritiku sastapās Spencer Greenberg un André Ferretti, kad prezentēja rezultātus no pētījuma, kas pierādīja, ka horoskopi nespēj prognozēt cilvēka personību. Tāpēc viņi nākamo pētījumu veidoja tieši ar detalizētām astroloģijas kartēm un aicināja astrologus sniegt savu ieskatu.
Pētījumā uzdotos jautājumus izvēlējās astrologi paši, tātad viņi piedalījās metodoloģijas izveidē. Mērķis bija izveidot tādu metodi, kas atspoguļotu, ko astrologi jautātu, ja vēlētos precīzi uzminēt cilvēka astroloģisko karti.
Sākumā astrologiem tika parādīta informācija par kādu cilvēku un tad piedāvātas 5 astroloģiskās kartes. Tikai viena no tām bija īstais “natal chart”, kas balstīts cilvēka dzimšanas datumā, laikā, vietā, bet pārējie četri bija nejauši izveidoti, balstīti citos datumos, laikos, vietās. Astrologa uzdevums bija parādīt, kurš no pieciem grafikiem atbilst cilvēkam.
Te svarīgi atzīmēt – ja astrologi vienkārši minētu (tā, kā to darītu, piemēram, es, jo man nav zināšanu par astroloģiju), tad statistiski viņi “trāpītu” 20% gadījumos (tātad uzminot 2,4 no 12 atbildēm). Ja astrologi vidēji iegūtu vismaz 33% (tas būtu 4 no 12) tas nozīmētu, ka ir nozīmīgi pierādījumi, ka astroloģija strādā.
152 pētījuma dalībnieku, astrologu, ticēja, ka viņi spēs šo uzdevumu paveikt labāk nekā minot. Tātad viņi ticēja, ka varēs pareizi uzminēt vairāk nekā 2,4. Astrologi ar vismazāko pieredzi domāja, ka ir pareizi atbildējuši uz 5 jautājumiem, savukārt pieredzējušākie astrologi domāja, ka atbildējuši pareizi uz 10 no 12 jautājumiem. Rezultātā gan neskatoties uz viņu pārliecību, astrologi kā grupa neveica uzdevumu labāk nekā minēšana. Viņu rezultāti stipri līdzinājās tam, kā izskatītos mani rezultāti bez jebkādām prasmēm un zināšanām astroloģijā. Tātad nezinātājs var uzminēt tikpat labi, netika novērota statistiski nozīmīga atšķirība.
Ilgāka pieredze astroloģijā nebija saistīta ar labāku sniegumu, pieredzējušie astrologi neveica uzdevumu labāk par pārējiem.
Neviens no astrologiem nesniedza vairāk par 5 pareizām atbildēm. Lai gan puse no dalībniekiem pēc uzdevuma veikšanas norādīja, ka ir pārliecināti par savu sniegumu un domā, ka atbildējuši vairāk nekā 5 pareizi. Tas nozīmē, ka nav, piemēram, tā, ka daudzi astrologi ir neprasmīgi un tikai daži prasmīgi. Pagaidām neviens nav bijis šis prasmīgais izņēmums. Ja šo lasa kāds astrologs – šeit raksta beigās visiem interesentiem joprojām ir iespēja pašiem izmēģināt savu ekspertīzi.
Tātad, šis pētījums demonstrē, ka astroloģija nav ne precīza, ne uzticama. Tā darbojas tikpat labi kā minēšana un tās precizitāti neuzlabo astrologa pieredze vai pašvērtējums.
Bet kāpēc tad cilvēkiem patīk astroloģija?
Bet ok, pat pieņemot, ka astroloģija nestrādā precīzi, ir taču kāds iemesls, kāpēc cilvēki tajā sevi atrod.
Zināšanas par sevi ir ārkārtīgi svarīgas, lai justos labi. Cilvēki vēlas zināt, kas viņi ir, vēlas saprast savu uzvedību, emocijas un savas attiecības ar citiem. Lasot literatūru, šķiet, ka astroloģija nāk talkā gan tad, kad tiek piedzīvota nenoteiktība, neskaidrība (piemēram, kādas dzīves pārmaiņas), gan tad, kad cilvēkiem ir vēlme pēc apstiprinājuma savām pārliecībām par sevi. Spēcīga identitātes izjūta par to, kas es esmu, ir būtiska, un tā saistīta ar augstāku labbūtību un pašvērtējumu. Tā vienkārši sakot, cilvēki, kas jūtas stabili sevī, saprot, kas ir viņu ‘’es’’, ir apmierinātāki. Astroloģija sola piepildīt šo sevis iepazīšanas aspektu. Lai gan neprecīzi, tomēr tik pievilcīgi.
Turklāt jāņem vērā, ka cilvēki, kas pielieto astroloģiju un tajā balstītas metodes, uztver to kā precīzu. Un uztvertā precizitāte viņu acīs paaugstina ticamību metodei. Ja tiek izmantots tieši mans dzimšanas datums, laiks, vieta, ir sajūta, ka tas ir ‘’tailor made’’, lai gan patiesībā funkcionē tādā pašā līmenī kā nejauša minēšana.
Būtisks aspekts analizējot astroloģijas (un arī citu nezinātnisku metožu) pielietošanu ir jautājums: kad? Kad cilvēki meklē atbalstu pie šādiem pakalpojumu sniedzējiem? Mans novērojums un veselā saprāta minējums būtu – cilvēki meklē atbalstu, kad viņiem ir slikti.
Arī pētījumos atrastas saistības starp interesi par astroloģiju un personīgo krīžu skaitu cilvēka dzīvē.(Lillqvist & Lindeman,1998) Akūtas stresa situācijas, krīzes, rada nedrošību un pieprasa tūlītējus centienus to risināt. Mēs esam būtnes, kuru labsajūtas pamatā ir kaut kāda prognozējamība par šodienu, rītdienu, arī nākamo mēnesi. Tāpat mūsu psihe meklē notikumos jēgu, tā alkst pēc skaidrojuma. Cenšoties atgūt zaudēto kontroli pār savu dzīvi, krīzē ir pavisam normāli meklēt kādu atbalstu. Astroloģija sola paredzamību, informāciju un līdz ar to – drošību. Tātad atkal – cilvēki iegūst nevis precizitāti par to, kas notiks, bet gan emocionālu patvērumu, drošību.
Kā papildinošu lietu savai labsajūtai var izmantot jebko. Garīgums, jušanās savienotam ar kaut ko augstāku, varenāku, plašāku, ir normāla cilvēcīga vajadzība. Arī astroloģija var pildīt garīguma funkciju, jo to funkciju var pildīt jebkas – mežs, futbols, jūras mala lielā vējā, puzles likšana, adīšana, bērna midzināšana, ķimerēšanās ap auto. Bet nevajag ārstēties ar astroloģiju gluži kā nevajag ārstēties ar puzles likšanu.
Kad ir grūtības, to naudu, ko ieliekam astroloģijā un tajā balstītās metodēs, var būt vērts likt izglītotā speciālistā.
Izmantotā literatūra
Andersson, I., Persson, J., & Kajonius, P. (2022). Even the stars think that I am superior: Personality, intelligence and belief in astrology. Personality and Individual Differences, 187, Article 111389. https://doi.org/10.1016/j.paid.2021.111389
Lillqvist, O., & Lindeman, M. (1998). Belief in astrology as a strategy for self-verification and coping with negative life-events. European Psychologist, 3(3), 202–208. https://doi.org/10.1027/1016-9040.3.3.202