Nepieciešamība vairāk vai mazāk pielāgoties, kā arī domas par potenciālajām izmaiņām, kas var sekot, pastiprināti tērē tavus resursus.
Arī tad, ja pārmaiņas bija kas sen gaidīts un labs, tā ir slodze. Arī tad, ja šķiet: “Nekas tāds jau nebija”.
Ko darīt? Izturēties pret sevi ar laipnību arī sagurumā.
Atceries ieplānot laiku apzinātai atpūtai. Padomā, kas tevi piepilda, kā tu vari par sevi parūpēties un sper vienu soli tajā virzienā.