Vai “pavasara mānija’’ ir mīts? Vai bipolāriem traucējumiem raksturīga sezonalitāte, mānijas pastiprināšanās pavasarī.

Pienācis īstais laiks izpētīt mītu par ‘’pavasara māniju’’ (spring mania) jeb uzskatu, ka dienām paliekot garākām un gaišākām, pastiprinās mānijas simptomi cilvēkiem ar bipolāri afektīviem traucējumiem.

No bioloģiskas perspektīvas skatoties, lielākā daļa dzīvu būtņu nudien piedzīvo sezonālu variāciju savā uzvedībā un fizioloģijā. Ziedi, augi, dzīvnieki (tostarp cilvēki) – mūs visus ietekmē gadalaiku maiņa.

Tomēr sekojot zinātnes secinājumiem par bipolāriem traucējumiem un māniju, aina iezīmējas ļoti dažāda. Droši pierādīts, ka cilvēki ar bipolāriem traucējumiem ir jūtīgāki uz gaismas un cirkādisko ritmu izmaiņām. (Cho et al. in 2016) un nudien ir pētījumi, kas atklāj, ka pavasaros mēdz būt vairāk slimnīcās stacionētu bipolāri afektīvu traucējumu pacientu, kuriem ir mānijas epizode (Lee, Tsai & Lin, 2007). Tomēr citi pētnieki savukārt nav atraduši droši ticamus pierādījumus tam, ka bipolāru traucējumu simptomiem kopumā būtu raksturīga sezonalitāte. (Murray et al. in 2011) Pētījumā, kurā iekļauti 429 pacienti ar bipolāri afektīviem traucējumiem, pētot viņu simptomu izteiktību cauri laikam, secināts – nav pamata apgalvot, ka pavasaris palaiž mānijas epizodes vai rudens/ziema vien rada depresijas epizodes bipolāro traucējumu gadījumos. Sekojot pacientu slimības dinamikai, tāda tendence neapstiprinās.

Pat, ja zinām, ka augstas raudzes pētījumi šobrīd rāda, ka pavasaris nebūt negarantē mānijas epizodes attīstību, tomēr jāatceras, ka bipolāru traucējumu epizodes ietekmē dažādi faktori un individuāli arī gadalaiku maiņa mūs skar atšķirīgi. Ilgstošs siltums, saules gaisma, cirkādiskā ritma maiņas var radīt pārmaiņas mūsu ikdienā. Bipolāru traucējumu gadījumos mēdz būt, ka jebkuras izmaiņas ikdienā, ja neesam tām sagatavojušies, nudien var ietekmēt mānijas vai depresijas epizodes attīstību.

Lasot par jebkurām psihiskās veselības diagnozēm, jāpatur prātā, ka katrs gadījums ir individuāls. Pat, ja vispārīgās tendences neatrod  pierādījumus ‘’pavasara mānijai’’, individuālo gadījumu pieredze var atšķirties. Ko tas nozīmē? Piemēram, lai gan pētījumā 429 pacientiem kā grupai nav atrodama sezonalitātes saistība ar mānijas epizodēm, mūsu individuālā pieredze var īsti nesaskanēt ar pētnieku secinājumu. Varam iztēloties to drusku kā tādu zupas vārīšanu, kur receptē norādīts konkrēts daudzums aso piparu. Kad zupa gatava, individuāli katrs savu porciju sagaršo atšķirīgi – kādam asums būs tieši laikā, citam nedaudz par stipru vai maigu, bet kopumā visi būs paēduši. Pētījumi var sniegt mums vispārīgu ideju par tendencēm, bet individuālās unikālās pieredzes var atšķirties. Katra pacienta pieredze ir svarīga un valīda pat, ja tā nesaskan ar vispārīgajām tendencēm, novērojumiem.

Lai sevi pasargātu, ir svarīgi:

• Uzturēt ikdienas ritmu: miega un nomoda režīms, regulāras maltītes, medikamentu lietošana. Paredzama ikdiena ļauj stabilizēt noskaņojumu un novērst iespējamas pēkšņas svārstības.

• Monitorēt simptomus: Sekot līdzi pārmaiņām noskaņojumā, enerģijas līmenī un uzvedībā. Atcerēties, kādi tad ir mānijas simptomi: 

• Neatbilstošs noskaņojums situācijai, kontekstam, paaugstināts garastāvoklis.

• Zūd vajadzība pēc miega – neguļ nemaz vai guļ tikai pāris stundas.

• Mainīti domāšanas procesi, piemēram, paātrināta runa, runātīgums, kas var šķist haotisks. 

• Naudas neapdomīga tērēšana, kredītu ņemšana un cita pārgalvīga uzvedība.Var izpausties kā pārlieka naudas tērēšana, kredītu ņemšana.

• Libido paaugstināšanās un pavājinātas impulsu regulācijas spējas, kas noved pie riskantiem seksuāliem kontaktiem

• Neadekvāti augsts pašvērtējums

• Domas, idejas, pārliecības ir grandiozas, redz sevi, piemēram, kā ārkārtīgi svarīgu personu globālā mērogā

• Ļoti smagās epizodēs var būt psihotiskie simptomi (murgu idejas, halucinācijas) 

• Seko savam ārstēšanas plānam: Turpini medikamentu lietošanu, kā plānots. Pēkšņa medikamentu nelietošana vai devu mainīšana var būt bīstama. Paliec regulārā kontaktā ar ārstu, psihoterapeitu, psihologu vai citu atbalsta personu. 

• Rūpējies par sevi: Prioritizē aktivitātes, kas tev rada labsajūtu. Iepriecinoši hobiji, sports, draugu satikšana – tas viss palīdz gan īstermiņā, gan ilgtermiņā justies labāk.

• Meklē atbalstu: tavi draugi, tuvinieki, ģimene vēlas būt tev noderīgi un palīdzoši, ļauj viņiem sevi atbalstīt!  Mums katram vajag atbalstu reizi pa reizei. Ja šobrīd tuvu cilvēku tev nav, meklē atbalsta grupas vai zvani psihoemocionālā atbalsta tālrunim 116123.

• Profesionāls atbalsts un palīdzība: regulāra psihoterapija, psihiatra apmeklēšana. Atklāta, godīga komunikācija ar saviem speciālistiem ir veselības stūrakmens.  

Izmantotie informācijas avoti:

“Do symptoms of bipolar disorder exhibit seasonal variation? A multisite prospective investigation”

Lee HC, Tsai SY, Lin HC. Seasonal variations in bipolar disorder admissions and the association with climate: a population-based study. J Affect Disord. 2007 Jan;97(1-3):61-9. doi: 10.1016/j.jad.2006.06.026. Epub 2006 Aug 7. PMID: 16890994.