Depresija vīriešu vidū tiek nepietiekami diagnosticēta un ārstēta. Arvien vairāk psihiskās veselības speciālistu un pētnieku vidū tiek uzsvērts, ka depresija vīriešiem var izskatīties netipiski un vairāk uzmanības būtu jāpievērš aizkaitināmībai, dusmām, agresijai, vielu lietošanai un riskantām uzvedībām – tās visas var būt depresijas pazīmes.

Jūtas vājš un atšķirīgs

Salīdzinājumā ar citām smagām saslimšanām, piemēram, ar sēklinieku vēzi vai sirds slimībām, depresiju vīrieši raksturo kā sevišķi sarežģītu savai vīrišķībai. Depresija liek justies atšķirīgam, citādam nekā citi vīrieši un citādam nekā agrāk. Lai izvairītos no citu cilvēku vērtējuma, vīrieši bieži vien noslēdzas.

Vīrieši, kuriem jau ir depresijas diagnoze, mēdz aprakstīt depresiju kā vājumu, kontroles trūkumu, ievainojamību un tas ir pretrunā tradicionālajai vīrišķībai, kurā augstu vērtēts vīrieša spēks, prasmes un panākumi.

Kāda daļa vīriešu depresiju vērtē kā ”ne-vīrišķīgu” un uzskata to par vairāk sociāli pieņemamu sievietēm. Statistiski Latvijā dziļa depresijas diagnoze tiešām ir izplatītāka sieviešu vidū – 2023.gadā smagas depresijas epizode iepriekš dzīves laikā tika konstatēta 7,1% cilvēkiem: 8,8% sieviešu un 5,2% vīriešu. Tajā pašā laikā, aptaujas laikā testējot cilvēkus ar depresijas testu, atšķirības starp dzimumiem vairs netiek novērotas. (Ķīvīte et al.2023) Tātad, jau atkal, iespējams, vīriešu depresija ir nepietiekami diagnosticēta, kas savukārt stiprina aizspriedumu, ka tā izplatītāka sievietēm.

Taču sekas no depresijas vīriešiem stigmas un citu iemeslu dēļ ir daudz skarbākas – 2022.gadā 83% no tiem, kas uztaisīja pašnāvību, ir vīrieši. Ja vēl iekļaujam nāves, kur daļa varētu būt sekas depresijas radītājai aizkaitināmībai, agresijai un riskantajai uzvedībai, tad, piemēram 66% no cilvēkiem, kas miruši no vardarbības ir vīrieši, no nosalušajiem 72%, no noslīkušajiem 79% un no tiem, kas gājuši bojā transporta nelaimes gadījumos 75% ir vīrieši. (Oficiālās statistikas portāls 2022) Protams, visas šīs nāves nebūtu adekvāti saistīt ar depresiju, taču vērts pamanīt tendenci.

‘’Ārstējas’’ ar darbu un alkoholu

Smags darbs, mešanās darbā ir bieži sastopams veids, kā vīrieši var mēģināt menedžēt savus depresijas simptomus. Tas dod kontroles izjūtu, mazina bezspēcību. Tāpat vīriešu depresijai raksturīga alkohola lietošana un riskanta uzvedība, piemēram, agresīva braukšana ar auto.

Tās visas ir uzmanības novēršanas stratēģijas un veidi, kā pašrocīgi ārstēties. Kādu laiku tas var būt iedarbīgi, bet, ja grūtības ir dziļas, tad nemeklējot atbalstu vai ārstēšanu, palielinās pašnāvības risks – 19% no tiem, kas daudz dzer, domā par pašnāvību. (Ķīvīte et al.2023)

Vīrieši retāk lieto antidepresantus – antidepresantu lietošana ir mazāk izplatīta vīriešu vidū (2,7%) nekā starp sievietēm (5,6%). (Ķīvīte et al.2023)

Noslēgšanās

Negribot citus apgrūtināt, vīrieši biežāk ar grūtībām mēģina tikt galā noslēdzoties. Liela daļa vīriešu savos grūtajos periodos sociāli izolējas – nesatiek draugus, nenodarbojas ar hobijiem. Viņiem trūkst prasmju atpazīt un runāt par to, ko jūt, kā arī tuvinieki mēdz nebūt prasmīgi palīgi arī tad, ja vīrietis mēģina dalīties ar grūtībām.

Vienlaikus pētījumi rāda, ka tāda savu patieso grūtību, emociju nerādīšana liek justies kā melojot, kur mans ‘’īstais es’’ tiek slēpts.

Savukārt domājot par aizkaitināmību – vīriešu dusmas parasti tiek vērstas pret tuviem cilvēkiem – gan ģimenē, gan ārpus tās. Vīrišķības izpaušana caur dusmām dažkārt tiek skatīta, konceptualizēta arī kā pretestība pret depresiju tās ierastajā formā.

Ko darīt

Vīrieši grib dzirdēt no citiem respektējamiem vīriešiem, ka arī viņi tā jutušies, ko darījuši, lai tiktu galā. (Struszczyk et al.2017). Tas palīdz pārrāmēt palīdzības meklēšanu kā vīrišķīgu, cienījamu praksi. Respektīvi sociālais atbalsts, sociālais pierādījums, ka depresija tiešām skar dažādus cilvēkus, arī vīriešus.

Kopumā palīdzošas ir emociju vadības prakses, jo tās risina vismaz daļu no depresijas cēloņiem, kas saistīti ar nespēju atpazīt un veiksmīgi vadīt emocijas, kas ietekmē gan pašsajūtu, gan attiecības ar tuviniekiem. Speciālistiem, kas strādā ar vīriešiem depresijā tas var būt noderīgāk, nekā panākt, lai pats vīrietis atzīst savu depresiju un strādā ar savām grūtībām no šīs perspektīvas. Emociju vadība ir ir prasme, kuru apgūt, tāpēc dod kaut ko darāmu, rada produktīvu sajūtu un arī salīdzinoši drīzāku rezultātu nekā dziļākas terapijas tehnikas.

Atsauces

Otten Daniëlle , Tibubos Ana N. , Schomerus Georg , Brähler Elmar , Binder Harald , Kruse Johannes , Ladwig Karl-Heinz , Wild Philipp S. , Grabe Hans J. , Beutel Manfred E. (2021) Similarities and Differences of Mental Health in Women and Men: A Systematic Review of Findings in Three Large German Cohorts. https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fpubh.2021.553071/full

Krumm, S., Checchia, C., Koesters, M., Kilian, R., & Becker, T. (2017). Men’s Views on Depression: A Systematic Review and Metasynthesis of Qualitative Research. Psychopathology, 50(2), 107–124. doi:10.1159/000455256

Ārējie nāves cēloņi | Oficiālās statistikas portāls

Ķīvīte-Urtāne A., Rancāns E., Vinogradova V. V., Kursīte M., Libora I. (2023). Pētījums par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā. Pētījuma ziņojums. Rīga: LR Veselības ministrija.

Struszczyk, Sophia, Galdas, Paul Michael orcid.org/0000-0002-3185-205X and Tiffin, Paul Alexander orcid.org/0000-0003-1770-5034 (2017) Men and suicide prevention : a scoping review. Journal of Mental Health. ISSN 1360-0567