Cilvēki marihuānu lieto jau simtiem gadu, apmēram 200 miljoni lietotāju ik gadu un ievērojama proporcija no tiem ir hroniski lietotāji.

Marihuāna ir ceturtā izmantotākā recreational (atpūtai domātā) viela pēc kofeīna, alkohola un tabakas. (United Nations, 2020)

Gluži tāpat kā alkohols un tabaka, marihuāna nav nekaitīga, tā var radīt atkarību un sekas veselībai. Tomēr pieņemot, ka cilvēkiem piemīt normāla tendence meklēt apreibināšanos, ir svarīgi saprast vielas iespējamo ietekmi.

• Marihuānas smēķēšana ietekmē tās lietotāju veselību: tiek būtiski paaugstināts kardiovaskulāro slimību risks (Jeffers, 2024) tomēr mazāk zinām par zāles ietekmi uz citiem aspektiem.

Stereotipiski zāles smēķētājus iztēlojamies kā slinkus, nemotivētus bezdarbniekus, bet pētījumi rāda, ka patiesībā hroniskie (tātad pieredzējušie) marihuānas lietotāji lielākoties ir nodarbināti, apzinīgi cilvēki ar stabiliem ienākumiem. (Hart, 2022; Jeffers et al., 2021)

• Pētījumos tiek izvirzītas dažādas hipotēzes par zāles lietošanas riskiem. Piemēram, smadzeņu strukturālas un funkcionālas izmaiņas (Volkow et al., 2017), personības izmaiņas (Winters et al., 2022), motivācijas trūkums (Pacheco-Colón et al., 2018). Marihuānas lietošana kādreiz var radīt arī apjukumu, psihozi, sedācijas efektu u.c. Rezultāti gan nav viennozīmīgi, parādās pretrunas atkarībā no tā, kā pētījums veikts.

• Kad pētītas vadības funkcijas (executive functions), pētījumi konsekventi norāda, ka zāle var ietekmēt plānošanu, lēmumu pieņemšanu un paaugstināt risku uzņemšanos un impulsivitāti (Crean et al., 2011). Tātad riskanta uzvedība var būt saistīta ar marihuānas lietošanu.

• Pētnieki izvirza vēl kādu interesantu domu – iespējams, marihuāna nepadara cilvēku “slinku”, neietekmē vēlmi, “draivu” darboties, bet gan drzāk cilvēku spēju sevi regulēt (noteikt mērķus un darboties to virzienā) (Inzlicht et al., 2021)

• Aizvien tiek petīta marihuānas noderība dažādu hronisku slimību menedžēšanā – rezultāti nav viennozīmīgi. Ir pētījumi, kas norāda, ka marihuāna var mazināt sāpes, piemēram, cilvēkiem, kas sadzīvo ar hroniskām neiropātijas sāpēm. Tomēr ir arī gana daudz pētījumu pārskatu, kas tādus efektus neatrod; parāda, ka marihuāna ir tikpat iedarbīga, cik placebo (Hauser, et al. 2023)

KĀ PAMANĪT, KA LIETOŠANA IR PROBLĒMA?

• Vielu lietošana kavē ikdienu, rūpes par sevi, mērķu sasniegšanu darbā un mācībās.
• Sajūta, ka man vajag lietot, lai pavadītu laiku ar tuviniekiem.
• Sajūta, ka vajag lietot, lai izturētu dienu.
• Melošana par lietošanu apkārtējiem, slēpšana.
• Plānu atcelšana reibuma/lietošanas dēļ.

NB! Minētās pētījumu atziņas ir tikai par pieaugušajiem. Zinātnieki ir vienisprātis, ka nenobriedušām smadzenēm – piemēram, pusaudžiem, jauniešiem – marihuānas lietošana ir kaitīga un ilgtermiņā riskanta, var ar lielāku iespējamību nekā pieaugušajiem palaist psihiskas veselības grūtības.