Ir normāli gribēt saņemt atbildes uz jautājumiem “kas es esmu, kā citi mani redz, kā es atšķiros no citiem, kas manī ir īpašs, kāda šitam jēga…”. Un ir visnotaļ patīkami tās iegūt no avota, kas runā tieši, skaidri, bez šaubām un atrunām “nē nuu var jau būt visādi”. Tas arī skaidro, kāpēc nezinātniski testi dažreiz šķiet precīzi un kāpēc cilvēkiem patīk horoskopi vai astroloģija. Tie dod skaidru, konkrētu un nereti arī mierinošu vēstījumu.

Sociālajā psiholoģijā šo apraksta interesants fenomens, saukts par Bārnuma efektu, kas pirmo reizi aprakstīts jau pagājušā gadsimta vidū (Forer, 1949). Bārnuma efekts ir tendence ticēt personību aprakstošai informācijai, lai gan tā ir tik vispārīga, ka varētu tikt attiecināta uz jebkuru cilvēku. Piemēram:

• Tev ir vajadzība pēc citiem cilvēkiem.
• Tevī ir liels nepiepildīts potenciāls, kuru vēl neesi izmantojis.
• Ārēji tu visu kontrolē, bet tevī iekšā mīt raizes un nedrošība.
• Reizēm tev ir nopietnas šaubas, vai esi pieņēmis pareizo lēmumu īstajā laikā.

Jūs jau droši vien pamanījāt, ka tās ir pieredzes vai izjūtas, kuras kādā dzīves brīdī raksturo katru domājošu cilvēku, jo apraksta cilvēka pamatvajadzības.
Katrs mēs esam īpašs, bet arī tāds pats, kā citi apkārt. Sekojoši mums ikvienam ir vajadzība pēc saiknes, pašaktualizācijas, drošības, mēs visi kādreiz raizējamies.

Ir pavisam normāli justies uzrunātam, to lasot, tomēr tas nenozīmē, ka testi, kur tādi un līdzīgi apgalvojumi tiek izmantoti, var pilnvērtīgi, detalizēti izpētīt mūsu personību.

Kā tad ar plaši lietoto Myer Briggs (MBTI)?

Personālvadībā kādu laiku populārs bijis tests MBTI jeb Myer Briggs, kurš it kā izdalot 16 personības tipus.
Uz jebkura testa ticamību, drošumu zinātnē norāda, piemēram, tas, ka tests sniedz tos pašus rezultātus no dažādiem avotiem. Ja tev ir lauzta kāja, ir svarīgi kvalitatīvi veikt rentgenu, kur no dažādiem leņķiem var redzēt traumēto vietu, lai varētu droši konstatēt lūzumu. Dažreiz, kad kāda diagnostika nav īsti precīza, varam pat apmeklēt citu speciālistu, kurš vēlreiz novērtēs situāciju un sniegs slēdzienu. Personības testēšanā tas nozīmētu, ka, piemēram, testu aizpildot vēlreiz, cilvēks iegūst vairāk vai mazāk tos pašus rezultātus (jo personība vispār ir diezgan noturīga, tā vienas dienas laikā nemainās).

Populārais MBTI ir ārkārtīgi nedrošs tests. Pētījumi rāda, ka trīs ceturtdaļas no dalībniekiem, aizpildot MBTI vēlreiz, iegūst citu “personības tipu”. Nemaz nerunājot par to, ka MBTI 16 tipiem nav nekāda zinātniska pamata, tie izveidoti kā ērtas kategorijas darba devējam un testa operatoram, bet nevis cilvēkam, kurš vēlas sevi saprast.
MBTI nav arī melu skalas, kas ir normāla prakse labos testos un noder, lai pamanītu, vai respondents neatbild tikai sociāli vēlamos veidos.
Tāpat zināms, ka vairāk nekā trešdaļa no publikācijām par MBTI ir radītas tieši konferencēm un žurnāliem, kuri saņem finansējumu no MBTI veidotāju organizācijām. Tās ir organizācijas, kas pārdod MBTI un tā apmācības. Vienkārši sakot, to sauc par nopietnu interešu konfliktu un naudas pelnīšanas shēmu. (Annie Murphy Paul grāmatā The cult of personality testing).

Autores atkāpe:

Tas viss ir tik frustrējoši arī tāpēc, ka no visām psiholoģijas nozarēm personības psiholoģija ir apakšnozare, kurā ir ārkārtīgi daudz kvalitatīvu pētījumu un testu, kas izturējuši arī replikācijas krīzi. Tie kvalitātes ziņā pārspēj tādu MBTI vai Cilvēka dizainu desmitiem reižu. Es neesmu akadēmiķis, bet domāju, ka personības pētnieki replikācijas krīzes karstumā varēja mierīgi zvilnēt dīvānā ar popkornu, kamēr citi svīda satraukumā par to, ka viņu pētījumi neiztur kritiku. Personība un pašizziņa ir visā sabiedrībā cilvēkiem tik svarīga tēma, ka tas ir labs jājamzirdziņš gan pseido ekspertiem, gan šarlatāniem. To rakstot apzinos, ka tiem, kas ir nozarē un zina vairāk par pierādījumos balstītām pieejām, vajadzētu mācīties runāt skaļāk, pievilcīgāk, bet pa kuru laiku? Es nezinu. Ok, manas gaudas (gaidas?) ir galā, ejam tālāk.

Tagad, kad esam sapratuši, ka MBTI un horoskopi nestrādā, kas tad ir uzticams un strādā, lai saprastu savu personību?

Rekomendācija būtu izmantot sevis izzināšanas metodes, kurām ir zinātnisks un pierādījumos balstīts pamatojums. Tas ir svarīgi, jo zinātne rūpīgi, strukturēti pēta, skaidro, arī sevi koriģē un ar to sniedz drošību.

Sāksim ar tiem testiem, kurus var izmantot pašrocīgi.

• Angļu valodā brīvi pieejams un pierādījumos balstīts tests ir HEXACO. Tas pieejams šeit:
  http://survey.ucalgary.ca/jfe/form/SV_0icFBjWwyHvJOfA

Man tas personīgi patīk, jo ir visaptverošs un bagātīgs. Tests ietver arī HH skalu jeb tādu personības iezīmi, ko sauc par “godīgumu-pazemību”. Zems šīs skalas rezultāts saistīts ar psihopātiju, narcisismu, makjavelliānismu, arī atriebšanos (vengefulness) un agresiju (Dinić, Mitrović, & Smederevac, 2014). Kopumā interesants materiāls pārdomām.
Noderēs gan katram, kuru interesē sava personība, gan darbam ar klientiem. Svarīgi atcerēties, ka kā jebkurš tests, arī šis ir informācijai un izklaidei. Tāpēc lasot rezultātus vajag atcerēties, ka selfhelp psiholoģija ir forša, bet nav perfekta, piemēram, šeit aprakstītais emocionalitātes aspekts “trauksme” (anxiety) nevar pilnvērtīgi aprakstīt trauksmi kā klīnisku iezīmi. Bet tas tiešām ir nudien labs tests, pamēģiniet.

• Vēl viens brīvi pieejams pierādījumos balstīts tests ir Big Five jeb OCEAN. https://openpsychometrics.org/tests/IPIP-BFFM/

Ja nu interesē zinātnes viedoklis salīdzinoši – ir pētnieki, kas uzskata, ka HEXACO modelis ir ērtāks, skaidrāks par Big Five gan teorētiski, gan praktiski pielietojot. (Ashton & Lee, 2007)

Psihologiem savukārt jāzina par Latvijas kultūrvidei piemērotāko personības testu, ko radījuši Latvijas zinātnieki. Latvijas Klīniskais personības tests (LKPT) palīdz vispusīgi un objektīvi novērtēt psihisko traucējumu simptomu intensitāti, personības iezīmes, funkcionēšanas grūtības un sociālās adaptācijas spējas pieaugušajiem. Vairāk par testu var uzzināt te https://www.rsu.lv/lkpt. Regulāri tiek organizētas atkārtotas testa apmācības programmas, uz kurām psihologi var pieteikties, lai testu mācītos pielietot.

Es zinu, būtu vareni, ja kāds tests mums iedotu 100% uzticamas atbildes, gluži kā mērot D vitamīnu asinīs laboratorijā, bet tādu instrumentu psihei nav. Mums būs jāmācās dzīvot nelielā nenoteiktībā. Ja sevis izzināšana šķiet mulsinoša un rada trauksmi, rekomendējam apmeklēt speciālistu, ar kuru to darīt kopā, plecu pie pleca.

Izmantotie avoti

Coffield, F. (2004). Learning styles and pedagogy in post-16 learning: A systematic and critical review. London: Learning and Skills Research Centre.

Dinić, B.M., Mitrović, D., & Smederevac, S. (2014). Upitnik BODH (Bes, Osvetoljubivost,
Dominacija, Hostilnost): Novi upitnik za procenu agresivnosti [The AVDH questionnaire
(Anger, Vengefulness, Dominance and Hostility): New questionnaire for measurement
of aggressiveness], Primenjena Psihologija, 7(3–1), 297–324.
https://doi.org/10.19090/pp.2014.3–1.297–324

Forer, B. R. (1949). The fallacy of personal validation: A classroom demonstration of gullibility. Journal of Abnormal and Social Psychology, 44,
118-123.

Annie Murphy Paul, The Cult of Personality Testing: How Personality Tests Are Leading Us to Miseducate Our Children, Mismanage Our Companies, and Misunderstand Ourselves 2005, Free Press