Vai antidepresanti samazina psihoterapijas efektivitāti?
Meta analīzē pētīts, kādas ir attiecības starp medikamentu lietošanu un psihoterapiju. Kaut gan ir virkne pētījumu, kas pārliecinoši norāda uz atsevišķu efektivitāti mentālās veselības uzlabošanai gan medikamentiem, gan psihoterapijai, dažkārt sastopams uzskats, ka kopīgi lietoti, medikamenti var mazināt psihoterapijas efektivitāti. Apskatot dažādus pētījumus, pārliecinoši noskaidrots, ka medikamentu lietošana nemazina psihoterapijas efektivitāti. Biežāk ir tieši pretēji – atbilstošu medikamentu lietošana paralēli psihoterapijai, paaugstina iespēju, ka iznākums būs labvēlīgs.
doi:10.1192/j.eurpsy.2023.2437
Brīdinājumi par saturu (trigger warnings) nav efektīvs rīks
Apskatot dažādus pētījumus, secināts, ka brīdinājumi par saturu (eng.trigger warnings, content warnings utt.) var ietekmēt to, ka cilvēki satraucas “gaidot” uztraucošo saturu un kopumā veicina izvairīgu uzvedību. Piemēram, cilvēki, kuriem būtu noderīga ekspozīcija grūtajai pieredzei, no tās tad iemācās izvairīties. Turklāt bērni vai citi, kuriem kaut kāda informācija nav vēlama, var tieši izmantot brīdinājumus, lai atlasītu informāciju. Tas nenozīmē, ka brīdinājumi par saturu nevarētu būt noderīgi un pētnieces runā par iespējām to izmantošanā, bet ar to informāciju, kas pieejama šobrīd, zināms, ka brīdinājumi par saturu nav izmantojami kā mentālās veselības rīks.
doi.org/10.1177/21677026231186625
Pozitīvs starpgrupu kontakts mazina ticību konspirāciju teorijām
Jau iepriekš dažādi pētījumi apliecinājuši, ka pozitīva saskarsme ar cilvēkiem, par kuriem indivīdam iepriekš bijuši dažādi aizspriedumi, mazina šos aizspriedumus. Tagad izpētīts, ka tas ne tikai mazina aizspriedumus, bet arī kopumā mazina iespēju, ka cilvēks turpmāk ticēs dažādām konspirācijas teorijām par konkrēto cilvēku grupu. Rakstā apskatīti piemēri par imigrantiem, ebrejiem un arī eksperiments, kur šī teorija testēta, rezultātā veidojot rāmi, kā pozitīva saskarsme kļūst par rīku kaitīgu konspirācijas teoriju mazināšanā.
doi.org/10.1002/ejsp.2973
Kāpēc rūpes “no sirds” var būt svarīgākas par objektīvi labu aprūpi
Deli, Indijā veikts pētījums par diabētu un ar to saistītajām rūpēm. Hronisku slimību gadījumos bieži medicīniskā aprūpe sastopas ar ģimenisko, kur ģimenes rūpes var šķist kā tādas, kas automātiski būtu arī emocionālu rūpju pilnas. Taču realitātē attiecības starp pienākuma sajūtu, vērtībām un rūpēm, kuras aprūpējamais traktē kā saņemtas “no sirds” ir sarežģītas. Tāpēc pat šķietami augstas kvalitātes aprūpe var tikt vērtēta kā nepietiekama, jo nav veikta “no sirds”. Turklāt ģimenes locekļiem mēdz atšķirties viedokļi par to, kas nepieciešams, kā arī to, kas beigās tiek darīts, lai palīdzētu, ietekmē savstarpējās attiecības un hierarhijas. Tas viss noved pie tā, ka medicīniski šķietami vienkārši risinājumi kļūst par niansētu balansēšanas procesu ģimenē. doi.org/10.1080/13648470.2023.2245308