Trauksme ir mentāls un fizisks negatīvu gaidu stāvoklis. Mentāli to raksturo paaugstināts uzbudinājums un negatīvas nojautas, kas pārtop intensīvās bažās, savukārt fiziski tā ir dažādu ķermeņa sistēmu aktivizācija ar nolūku veicināt atbildes reakciju īstam vai iedomātam apdraudējumam.

Trauksmes funkcija ir pievērst mūsu uzmanību un panākt, ka izdarām nepieciešamās izmaiņas nolūkā parūpēties par to, kas mums dārgs.

Mērenās devās ik pa laikam piedzīvot trauksmi ir dabiski un pat produktivitāti veicinoši. Trauksmi var uzskatīt par cenu, ko cilvēks maksā par spēju iedomāties nākotni.

KĀ RODAS TRAUKSME ĶERMENĪ?

Lai izprastu, kā šī normālā organisma reakcija kļūst par problēmu, ir vērts sīkāk aplūkot, kas mūsu organismā notiek stresa apstākļos.

Kad sastopamies ar potenciālām briesmām, šī informācija no maņu orgāniem nokļūst līdz amigdalai, smadzeņu apvidum, kas izvērtē informāciju, kas saņemta no apkārtnes. Amigdala informāciju par apdraudējumu nogādā līdz hipotalāmam, kas, savukārt, atbrīvo dažādus hormonus, kas komunicē ar pārējo ķermeni un koordinē “cīnies vai bēdz” reakciju, aktivizējot simpātisko autonomās nervu sistēmas daļu. Tā nodrošina mūs ar enerģijas pieplūdumu, lai sagatavotu visu ķermeni intensīvai fiziskai aktivitātei, atbrīvojot divus stresa hormonus: adrenalīnu un noradrenalīnu.