Ja jūti nomāktību vai skumjas un it īpaši, ja tev ir depresija, tad ilgstoša skumjas mūzikas klausīšanās veicina rumināciju jeb malšanos vienās un tajās pašās domās.
Sanāk parakt dziļāku emocionālo bedri, kurā jau esam, jo mūzika apliecina, ka viss tiešām ir slikti, liek mums paturēt prātā visu to, kāpēc tā jau jūtamies, kā arī mudina smadzenes aktīvi meklēt vēl jaunus skumju iemeslus.
Mūzikai var būt arī pretējā iedarbība – tā var mums uzlabot noskaņojumu, motivēt.
Tāpēc izveido sarakstu ar dziesmām, kas tev liek justies labi. Nevis patīk vai ir objektīvi superīgas, bet tieši pozitīvi ietekmē tavu pašsajūtu. Tev noteikti ir izsmalcināta mūzikas gaumē, taču šī saraksta mērķis nav par to, vai arī, kāds cilvēks esi (daļai cilvēku mūzika ir svarīga pašizpausme) – liec dziesmas pie kurām gribas kustēties, kas tevi sasmīdina, kas atgādina priecīgus laikus.
Tas gan nenozīmē, ka tagad vairs nekad nevarēs klausīties lirisku, skumju mūziku. Izpētīts, ka, ja kopumā jūtamies labi un neesam depresijā, skumja mūzika arī grūtos brīžos var mums radīt patīkamas sajūtas, tās validēt, palīdzēt reflektēt par notikušo, sniegt atbalstu. Taču, ja nomāktība un bezcerība ieilgusi, tad gan klausoties skumju mūziku varam nodarīt sev pāri.
Avoti
Gustavson, D.E., Coleman, P.L., Iversen, J.R. et al. Mental health and music engagement: review, framework, and guidelines for future studies. Transl Psychiatry 11, 370 (2021).
Matthew E Sachs, Antonio Damasio, Assal Habibi, The pleasures of sad music: a systematic review, Frontiers in human neuroscience 9, 404, 2015