Kas ir mākslu terapijas?
Mākslu terapija ir veselības aprūpes joma, kas ir mērķēta uz pacienta vai klienta fiziskās un psihiskās veselības uzlabošanu, sociālo problēmu risināšanu, preventīvo darbu, kā arī personības izaugsmi. Tā notiek individuāli vai grupā, klātienē vai attālināti diplomēta (sertificēta) mākslas terapeita vadībā un ietver izvērtēšanas un vienošanās posmu, intervences posmu un darba novērtējuma posmu. Mākslu terapija var notikt klātienē vai attālināti kā īstermiņa vai ilgtermiņa process. Izdala četras mākslu terapijas specializācijas: deju un kustību terapiju, drāmas terapiju, mūzikas terapiju un vizuālās mākslas terapiju.
Kādos gadījumos var vērsties pie mākslas terapeita? Piemēram, vai palīdz trauksmei, attiecību problēmām, depresijai.
Klientu/pacientu loks mākslas terapeitam patiesībā ir ļoti līdzīgs kā citiem psiholoģiskās palīdzības jomas speciālistiem (psihologam, psihoterapeitam, psihoterapijas speciālistam). Mākslas terapija var būt gan kā daļa no kopējā ārstēšanas procesa (mākslas terapeiti bieži strādā multiprofesionālā komandā) konkrētu simptomu mazināšanai, gan psiholoģiskais atbalsts un pašizziņa kā preventīva intervence. Mākslas terapeiti ļoti veiksmīgi strādā ar tādiem mērķiem kā emociju apzināšanās (regulācija, izlāde), problēmrisināšanas stratēģiju pilnveide, pašapziņas stiprināšana, stresa mazināšana, robežu apzināšanās, sociālo un komunikācijas prasmju pilnveide, attiecību veidošana (uzturēšana, noslēgšana) u.c.
Bieži pie mākslas terapeitiem nonāk cilvēki, kas saskaras ar izdegšanu, attiecību grūtībām, depresiju, dažādām atkarībām, ēšanas traucējumiem, zaudējumiem (sērām) u.c. Daudzi mākslas terapeiti piedāvā sesijas ne tikai individuāli vai grupā, bet arī pāriem un šis ir lielisks veids, kā veicināt sadarbību un komunikāciju, izmantojot mākslas valodu – kustību, lomu maiņu (“iekāpšanu otra kurpēs”), sadarbošanos caur kopīgu ritmu u.c.
Kādos gadījumos nav rekomendēts doties pie mākslas terapeita? Vai ir kādas kontrindikācijas?
Mākslas terapijas procesu Latvijā regulē medicīniskās tehnoloģijas, kurās detalizēti uzskaitītas kontrindikācijas katrā mākslas terapijas specializācijā. Galvenokārt, šeit ir runa par akūtiem stāvokļiem. Mākslas terapija nav alternatīva medikamentozai terapijai un tā kā tā Latvijā ir veselības aprūpes joma – tā cieši sadarbojas ar citiem ārstniecībā iesaistītiem speciālistiem. Bieži mākslas terapijas mērķis ir arī psihoizglītošana, kurā terapeiti skaidro, cik svarīgi ir sadarboties un uzticēties, tāpat, cik svarīgi dažkārt ir vispirms parūpēties par savu fizisko veselību. Jā, gadās, ka pie mākslas terapeita vēršas arī pacients, kurš ar smagu fizisku saslimšanu teic, ka “ārstiem neuzticos, izmeklējumus neveikšu, medikamentus nedzeršu – gribu saslēgties ar savu iekšējo kosmosu” – tad šeit ir mākslas terapeita atbildība skaidrot, palīdzēt un iedrošināt pacientu raudzīties uz saslimšanu biopsihosociāli, kur labsajūtai ir svarīga gan bioloģiskā, gan psiholoģiskā, gan sociālā veselība. Dažkārt mākslas terapijas mērķis var būt arī pārvarēt bailes un doties pie ārsta.
Vai cilvēkam jābūt ļoti radošam un talantīgam kādā jomā, lai mākslas terapijai pieteiktos? Piemēram, vai jābūt aktiera dotībām drāmas terapijā utml.?
Protams, ka nav jābūt. Tas ir viens no vispopulārākajiem mītiem par mākslas terapiju. Pastāv arī mīts apgrieztā veidā, ka, jo mazāk klients/pacients saistīts ar mākslu – jo viņš brīvāk ļaujas procesam. Patiesība ir tāda, ka mākslas terapija balstās teorijā, ka jebkurš cilvēks no dabas ir radošs. Nav neviens cilvēks uz zemeslodes, kurš bērnībā (kaut mazliet) nav spēlējies, rotaļājies, dauzījies. Mākslas terapija šo cilvēka autentisko radošumu uztver kā milzīgu resursu, kas var palīdzēt daudzās dzīves jomās. Dažkārt cilvēks nonākot grūtībās domā ļoti polāri – melns/balts, labi/slikti, pareizi/nepareizi un radošums var palīdzēt atļauties improvizēt un atrast “trešo” variantu problēmas risinājumam. Pieaugušā vecumā bieži šis radošums ir “aizpakots” ar atbildībām, sociālām normām, bailēm no neizdošanās un mākslas terapija var palīdzēt “atslēgt” šo radošumu, spontanitāti un līdz ar to – pietuvoties savam patiesajam “es”, savam “spēcīgajam es”, kas uzdrošinās, atļaujas būt pats, kas uzticas sev un pastāv par savām vajadzībām.
Kādas ir mākslu terapijas potenciālās priekšrocības, salīdzinot ar tipisku ”sarunu terapiju”
Bieži vien cilvēks brīdī, kad vēršas pie terapeita jau galvā ir simtreiz apgrozījis savu problēmu un nonācis strupceļā. Teksts “Es esmu izmēģinājis visu, vairs nezinu kā rīkoties” skan diezgan bieži. Un nav jau tā, ka terapeits ir kāds guru vai apustulis, kas sniegs “pareizās atbildes” – ir vajadzīgs kāds skats no malas. Mākslas terapijā “māksla” savā ziņā ir šis “skats no malas”, kurā pazūd visas dabiskās aizsardzības un “atbrīvojas” tēli, metaforas un simboli no cilvēka zemapziņas. Psihoterapijas veidos, kur pamatā tiek izmantotas sarunas, dažkārt paiet diezgan nozīmīgs laiks līdz cilvēks nonāk pie emocijām, taču, ja cilvēks ir gatavs to ņemt pretī – māksla atbrīvo emocijas daudz straujāk. Dažkārt cilvēks nekad to vārdos tā nenoformulētu – bet māksla runā “emociju valodā”. Jāteic gan, ka arī mākslas terapijas procesā ļoti daudz notiek arī sarunas un māksla ienāk ļoti dabiski, dažkārt pat nemanāmi, jo, protams, cilvēki baidās izpausties un baidās tikt vērtēti – tas nāk gan no skolas, gan profesionālās mākslas, kur mākslinieciskās izpausmes tiek vērtētas un salīdzinātas. Taču mākslas terapeits pārzina to, kā klientam/pacientam palīdzēt atbrīvoties mākslinieciskajai pašizziņai un kā atrast vispiemērotāko mākslas formu konkrētajam klientam/pacientam. Ne jau vienmēr klients uzreiz tiks aicināts zīmēt vai izspēlēt kādu ainu. Dažkārt tas ir darbs tikai ar iztēli, kur klientam jāatrod savas asociācijas mūzikā, metaforiskajās kārtīs, jau sagatavotās lomu kartiņās vai terapeita stāstījumā.
Kur meklēt savu mākslas terapeitu?
Par to, vai mākslas terapeits ir reģistrēta ārstniecības persona, var pārliecināties ārstniecības personu reģistrā – https://registri.vi.gov.lv/rap , savukārt par sertifikātu specialitātē – https://registri.vi.gov.lv/apd . Latvijas Mākslu terapijas asociāciju apvienības (LMTAA) mājaslapā arī ir atrodama apkopojoša informācija par sertificētiem speciālistiem visās četrās mākslu terapijas specializācijās, kā arī kontaktinformācija – https://maksluterapija.lv/sertificetie-makslas-terapeiti/
Sīkāku informāciju par praktizējošiem mākslas terapeitiem var atrast katras mākslu terapijas specializācijas asociācijas mājaslapā:
Latvijas Deju un kustību terapijas asociācija – www.dkt.lv
Latvijas Drāmas terapijas asociācija www.dramasterapija.lv
Latvijas Mūzikas terapijas asociācija www.muzikasterapija.lv
Latvijas Mākslas terapijas asociācija www.arttherapy.lv