Vai tu zini, ka tuvojas mēnešreizes, jo jūties drausmīgi, daudz raudi, varbūt dusmojies uz tuviniekiem, nevari pastrādāt? Bet tad, kad mēnešreizes beigušās, atkal viss ir normāli? Iespējams, vērts iepazīties ar PMS “skarbo versiju” PMDS. Šīs ir ciešanas, kuras var mazināt.

Kas ir PMS

PMS jeb premenstruālais sindroms ir emocionālas un fiziskas nepatīkamas sajūtas pirms mēnešreizēm, kas parasti beidzas ar mēnešreižu sākšanos. Tā galvenā pazīme ir laiks, kad sieviete piedzīvo simptomus.

Sadzīviski PMS ir pārprasts un tiek lietots ar nodomu ignorēt sieviešu ķermeniskās pieredzes, emocijas vai tās diskreditēt. “Tev laikam mēnešreizes/Kas tev drīz mēnešreizes, ko tu ņemies”. PMS tad kļūst par argumentu un apliecinājumu sievišķībai kā neloģiskai, neprognozējamai, histēriskai. Varbūt gadījies dzirdēt, ka arī vīriešiem, kuri bijuši aizkaitināti, kāds “jokojoties” pārmet mēnešreižu sākšanos. Vēsts ir skaidra – man tavas emocijas ir neērtas, normāli cilvēki tā neuzvedas. Sieviešu pieredze ar menstruāciju ciklu nemazina viņu intelektu vai spriestspēju. Un vīrieši drīkst just un izrādīt emocijas, protams!

Būtiski par PMS un PMDS runāt arī tāpēc, ka daudzām sievietēm kopš agra vecuma iemācīts, ka ar mēnešreižu sāpēm vajag vienkārši sadzīvot, tās esot normālas. Mūsdienās arvien vairāk atklājas, ka tā ir bīstama ziņa. Sieviešu sāpju ignorēšana noved pie traģiskām un pat letālām sekām. 

Pētījumos parādās, ka, piemēram, sieviešu sāpes krūtīs tiek uzgaidāmajā telpā netiek uztvertas nopietni, lai gan patiesībā var norādīt uz infarktu. Vienlaikus vīriešus uzgaidāmajā telpā apkalpo ātrāk (viņi tur pavada apmēram trešdaļu laika mazāk) (Banco et al., 2022) Tāpat sievietēm retāk nekā vīriešiem piedāvā pretsāpju medikamentus stipru vēdersāpju gadījumā. (Chen et al., 2008) Tas demonstrē uzskatu, ka sievietes sāpes ir norma, kamēr vīriešu sāpes ir nopietns signāls.

Vienlaikus nav tā, ka visām sievietēm laiks pirms menstruācijām ir grūts un ka viņu uzvedība norādītu uz kādu sindromu. Literatūrā bieži var redzēt apgalvojumu, ka kādu no PMS simptomiem piedzīvo gandrīz visas sievietes. Man gan gribas aicināt nemedikalizēt normālu dzīvi: ja tas, ko jūti, tev nesagādā ciešanas, nav vajadzīgs saukt to par kāda sindroma pazīmi. Patiesībā PMS, kā to lietojam sadzīviski, nepiemīt visām sievietēm (Roman et al., 2012).

Jā, ārstu uzdevums ir klasificēt pacientu traucējošās (!) pieredzes, lai saprastu, kā labāk palīdzēt, taču mums tas nav jāpārņem ikdienā un jāliek kā birka virsū katrai savai un citu uzvedībai. Piemēram, lielāka vēlme apēst kaut ko saldu obligāti nenozīmē, ka tev ir PMS. Tāpat arī kāda emocionālāka diena, kurā vieglāk sasmejies vai nedaudz saskumsti, kopumā ir ok. Tas nenozīmē, ka katra sieviete, kas izjūt emocijas, ir nestabila un sirgst ar PMDS. Aicinām izmantot diagnozes, lai mazinātu ciešanas un saņemtu sev piemērotu atbalstu, bet visas ķermeņa pieredzes nepadarīt par simptomiem visām sievietēm.

Arī antropologi pētījuši, vai tas, kā mēs runājam par PMS, ietekmē to, kā to izjūtam. Izpētīts, ka patiešām daļai sieviešu periods pirms menstruācijām un to laikā ir objektīvi grūts laiks. Antropoloģe Kathryn Clancy to analizējot saka, ka mums jābūt atvērtiem niansēm šajā jautājumā: PMDS patiešām nopietni ietekmē 6% cilvēku, kuriem ir mēnešreizes, bet vienlaikus pētniece atzīmē, ka tas nenozīmē, ka visi cilvēki ar mēnešreizēm piedzīvo mentālās veselības grūtības.

Lai atpazītu, kas ir ārpus normas, ir labi uzzināt vairāk par PMDS.

Arī tad, ja tu piedzīvo mazāk nekā piecus simptomus no tālāk uzskaitītajiem PMDS simptomiem, tad var runāt par tādu PMS par kuru vērts aprunāties ar kādu atbalstošu speciālistu. Pat, ja tev nav nepieciešama tūlītēja ārstēšana, kā tas ir PMDS gadījumā, tev tāpat ir nepieciešams atbalsts un palīdzība, lai justos labāk. Mums nav jācieš un jāmokās sāpēs, tā nav daļa no sievietes likteņa.

PMDS no DSM V

PMDS ir premenstruāli disforiskais sindroms.

PMDS diagnosticē, ja:

lielākajā daļā menstruālo ciklu, 

nedēļu pirms mēnešreizēm, 

tiek piedzīvoti vismaz pieci simptomi, 

kuri uzlabojas ar mēnešreižu sākšanos un ir minimāli vai vispār pazūd līdz laikam, kad atkal ir aptuveni nedēļa pirms mēnešreizēm.

Jābūt vismaz vienam (vai vairākiem) no šiem pamatsimptomiem:

• Izteikta emocionāla nestabilitāte (straujas, izteiktas noskaņojuma izmaiņas, ļoti augsta jutība uz atraidījumu, pēkšņas emocijas, kuras grūti kontrolēt)

• Izteikts aizkaitinājums vai dusmas, daudz vairāk konfliktu ar apkārtējiem

• Izteikta depresīva sajūta, viss liekas bezjēdzīgs, bezcerīgs, var būt domas par savu bezvērtīgumu

• Izteikta trauksme, saspringums, var būt sajūta, ka tūlīt notiks kaut kas satraucošs

Jābūt vismaz vienam (vai vairākiem) no papildsimptomiem, tā, lai kopā ar pamatsimptomiem ir vismaz pieci:

• Samazināta interese par ikdienas aktivitātēm (darbu, draugiem, hobijiem utt.)

• Pašai liekas, ka ir grūti koncentrēties

• Nogurums, letarģiska sajūta, trūkst enerģijas

• Izteiktas apetītes izmaiņas – negribas ēst vai tieši ļoti gribas, vai tikai kaut ko konkrētu

• Miega izmaiņas – varu gulēt visu laiku, vai tieši moka bezmiegs

• Sajūta, ka visa ir par daudz, viss ir nekontrolējams

• Fiziskie simptomi – krūšu jutīgums, locītavu vai muskuļu sāpes, sajūta, ka vēders ir uzpūties, pieņemšanās svarā.

Šīs sajūtas ir simptomi, ja kavē tavu ikdienas dzīvi, darbu, attiecības, sagādā ciešanas. 

Kāpēc rodas PMDS?

PMDS vismaz gada garumā piedzīvo aptuveni 1.8%-5.8% no sievietēm, kurām ir menstruācijas. PMDS ir iedzimtības faktors – dažādos pētījumos iedzimtība izskaidro no 30% līdz 80% PMDS rašānās gadījumu, visbiežāk runājot par 50% iespēju.Tā rašanos veicina paaugstināts stress, traumatiskas pieredzes, dažkārt ietekmē sezonalitāte.

Runā arī par to, ka PMDS rodas sievietēm, kurām ir pastiprināts jutīgums uz normālām hormonu svārstībām. 

Līdzīgas diagnozes

Nepieciešams konsultēties ar ārstu, lai būtu skaidrs, ka problēmas nesagādā kāda cita saslimšana ar līdzīgiem simptomiem. Visbiežāk tas nozīmēs pārbaudīt fizisko un arī mentālo veselību. Taču to vislabāk tev varēs palīdzēt saprast ārsts.

Simptomu cikliskums ir tas, kas atšķir PMDS no citām slimībām. Simptomiem ir gandrīz pilnīgi jāizzūd vismaz pāris nedēļas, lai varētu runāt par PMDS. Tāpēc, ja aprakstītie simptomi tev ir klātesoši visu laiku un tikai saasinās pirmsmenstruāciju periodā, visdrīzāk runa nav par PMS vai PMDS, bet par kādām citām grūtībām. Meklē palīdzību pie ārsta.

Kā ārstēt PMS un PMDS?

Medikamenti

Par medikamentu lietošanu izrādās, atbilde nav ne jā, ne nē, bet slepenais trešais variants “dažreiz”. Piemēram, senākos pētījumos noteiktu antidepresantu lietošana PMS un PMDS gadījumā, bija ar neviennozīmīgu efektu, tāpēc drīzāk netika ieteikta. Taču pēdējo gadu laikā, ko rāda arī nesena meta analīze, noteiktu antidepresantu vai prettrauksmes medikamentu lietošana tikai PMDS dienās bija gandrīz tikpat efektīva kā to lietošana visu laiku. (Reily et al. 2023) Tātad, ja līdz šim medikamentu lietošana nav likusies optimāla, jo daļu laika tomēr jūties labi, tad varbūt tomēr vērts aprunāties ar psihiatru par to, ko vari lietot tieši dienās, kad ir ļoti grūti. 

Ir arī citas farmakoloģiskas intervences, lai atvieglotu PMS un PMDS simptomus, kas mēģina ietekmēt hormonu izstrādi vai tos balancēt, kā arī virkne jaunu medikamentu dažādās testēšanas stadijās. Angliski interesants raksts ir šis, taču to, kas piemērots tieši tev vari noskaidrot tikai sarunā ar ārstu.

Menstruālais cikls un ar to saistītās hormonālās izmaiņas var ietekmēt arī citu diagnožu intensitāti. Ir cilvēki, kuriem viņu parastie psihiatra izrakstītie medikamenti PMS vai ovulācijas laikā nav pietiekami. (Kuehner, Nayman 2021) Tā ir svarīga informācija psihiatram. Iespējams, zāļu lietošanu vajag modificēt. Ir pētnieki, kas runā par devas lieluma mainīšanu tikai šajās dienās. Tas gan arī ne vienmēr ir efektīvi, bet nav arī skaidrs, ko darīt citādi, – jo kopumā PMDS tēma vēl nav pietiekami pētīta. (Eisenlohr-Moul 2019) 

Noteikti vērts to sev piefiksēt un ņemt vērā rūpējoties par sevi. Ieplāno lietas, kas ļaus justies labāk, tā var būt mazāka darba slodze, papildus psihoterapija, fiziskas aktivitātes, laiks ar ģimeni, draugiem un citas lietas.

Psihoterapija

Kaut gan PMS un PMDS ir bioloģiski un ģenētiski iemesli, grūtās dienas ir vieglāk izdzīvojamas, ja notiek regulārs darbs psihoterapijā. Psihoterapija palīdz samazināt trauksmes un depresijas simptomus PMS laikā. (Shariati et al. 2019) Skaidrojumi, kāpēc psihoterapija palīdz ir dažādi – tas var noderēt, jo ir kāds, kuram izstāstīt visu, ko jūti un tas tiek pieņemts, nenosodīts. Varbūt palīdzoši ir tas, ka speciālists var palīdzēt atšķirt simptomus no citām problēmām – piemēram, vai mans partneris kādā situācijā tiešām ir nejēga un dara man pāri, vai tas man tā liekas PMS vai PMDS ietekmē. Tāpat arī mēdz būt tā, ka sadzīvojam vienlaikus ar kādu citu grūtību un terapijā mazinot, piemēram, trauksmes traucējumu simptomus, mazinās arī trauksme, ko izjūtam PMS vai PMDS laikā. 

Dzīvesveida izmaiņas

Dzīvesveida izmaiņas var uzlabot pašsajūtu un mazināt vieglākus PMS simptomus. Aktīvas rūpes par sevi vienmēr ir vērtīga doma, tāpat kā dažādu kaitīgu prakšu izslēgšana.

Piemēram, izrādās, ka PMS laikā var gribēties vairāk smēķēt, jo šķiet, ka tas vismaz nomierina, palīdz nedaudz “savākties”, bet pētījumi rāda, ka ir tieši otrādi un ar smēķēšanu paaugstinām savu uzņēmību dažādiem vides stresoriem un rezultātā jūtamies sliktāk. (Choi, Hamidovich 2020) Tāpat arī alkohols var šķist labs variants, lai atslābtu, bet tā lietošana saistīta ar lielāku PMS risku. (Fernandez et al 2018) 

Savukārt sportošana ir, protams, iesakāma (Pearce et al. 2020), kas nav nekāds pārsteigums, jo pēdējos gados pētījumi atkal un atkal pārliecinoši demonstrē, ka kustēšanās palīdz veselībai.

Uzturs ir vēl viens svarīgs veselības stūrakmens. Ēst sātīgi, pilnvērtīgi, regulāri ir būtiski, lai varētu sakārtot veselību un pašsajūtu. Pētījumi norāda, ka PMS var būt saistīts ar magnija, B6 un kalcija trūkumu, taču vēl nav pietiekami pārliecinošu pierādījumu, lai zinātnieki to varētu droši apgalvot. Īpatnēji, ka daļai cilvēku palīdz iesala cukura (maltose) izslēgšana, bet arī tas vēl jāpēta. (Siminiuc, Turcanu 2023) Konsultējoties ar ārstu, ieteicams lietot individuāli vajadzīgos vitamīnus un mikroelementus, taču uzturs viens pats nevar nedz izraisīt, nedz atcelt PMS simptomus.

Dzīvesveida izmaiņas PMDS gadījumā nevar aizstāt ārstēšanu, noteikti jāvēršas pie psihiatra. PMDS simptomi ir pārāk nopietni, lai ar tiem cīnītos pašārstējoties.

Izmantotā literatūra

Banco, D., Chang, J., Talmor, N., Wadhera, P., Mukhopadhyay, A., Lu, X., Dong, S., Lu, Y., Betensky, R. A., Blecker, S., Safdar, B., & Reynolds, H. R. (2022). Sex and Race Differences in the Evaluation and Treatment of Young Adults Presenting to the Emergency Department With Chest Pain. Journal of the American Heart Association, 11(10), e024199. https://doi.org/10.1161/JAHA.121.024199

Chen, E. H., Shofer, F. S., Dean, A. J., Hollander, J. E., Baxt, W. G., Robey, J. L., Sease, K. L., & Mills, A. M. (2008). Gender disparity in analgesic treatment of emergency department patients with acute abdominal pain. Academic emergency medicine : official journal of the Society for Academic Emergency Medicine, 15(5), 414–418. https://doi.org/10.1111/j.1553-2712.2008.00100.x

Choi, S. H., & Hamidovic, A. (2020). Association Between Smoking and Premenstrual Syndrome: A Meta-Analysis. Frontiers in psychiatry, 11, 575526. https://doi.org/10.3389/fpsyt.2020.575526

Eisenlohr-Moul T. (2019). Premenstrual Disorders: A Primer and Research Agenda for Psychologists. The Clinical psychologist, 72(1), 5–17.

Fernández, M. D. M., Saulyte, J., Inskip, H. M., & Takkouche, B. (2018). Premenstrual syndrome and alcohol consumption: a systematic review and meta-analysis. BMJ open, 8(3), e019490. https://doi.org/10.1136/bmjopen-2017-019490

Kuehner, C., Nayman, S. Premenstrual Exacerbations of Mood Disorders: Findings and Knowledge Gaps. Curr Psychiatry Rep 23, 78 (2021). https://doi.org/10.1007/s11920-021-01286-0

Emma Pearce, Kate Jolly, Laura L Jones, Gemma Matthewman, Mandana Zanganeh and Amanda Daley (2020) Exercise for premenstrual syndrome: a systematic review and meta-analysis of randomised controlled trials, BJGP Open 2020; 4 (3): bjgpopen20X101032. DOI: https://doi.org/10.3399/bjgpopen20X101032

Reilly, T. J., Wallman, P., Clark, I., Knox, C. L., Craig, M. C., & Taylor, D. (2023). Intermittent selective serotonin reuptake inhibitors for premenstrual syndromes: A systematic review and meta-analysis of randomised trials. Journal of psychopharmacology (Oxford, England), 37(3), 261–267. https://doi.org/10.1177/02698811221099645

Shariati, K., Ghazavi, H., Saeidi, M., Ghahremani, S., Shariati, A., Aryan, H., Shahpasand, M., & Ghazanfarpour, M. (2019). Psychotherapy for Depression and Anxiety in Premenstrual Syndrome (PMS): A Systematic Review and Meta-Analysis. International Journal of Pediatrics, 7(3), 9169-9179. doi: 10.22038/ijp.2018.36729.3197

Siminiuc, R., & Ţurcanu, D. (2023). Impact of nutritional diet therapy on premenstrual syndrome. Frontiers in nutrition, 10, 1079417. https://doi.org/10.3389/fnut.2023.107941

Romans, S., Clarkson, R., Einstein, G., Petrovic, M., & Stewart, D. (2012). Mood and the menstrual cycle: a review of prospective data studies. Gender medicine, 9(5), 361–384. https://doi.org/10.1016/j.genm.2012.07.003