Vai var mainīt savu personību?

Dažkārt redzam reklāmas, kur skaisti cilvēki mūs mēģina pārliecināt, ja darīsim X, tad mēs pilnīgi izmainīsimies, beidzot būsim motivētāki, pievilcīgāki, draudzīgāki, smaidīgāki un galu galā laimīgāki. Tas uzrunā interesantu jautājumu – cik lielā mērā personība ir maināma?

Jāsāk ar jautājumu, vai personība ir iedzimta?

Jā un nē. Mūsdienās pētījumi norāda, ka vidēji 40-50% no individuālām atšķirībām personības iezīmēs izskaidro iedzimtība (piem., Borkenau, Riemann, Angleitner, & Spinath, 2001; Bouchard & McGue, 2003; Jang, Lievesley, Angleitner, Riemann, & Vernon, 2002, kā minēts Perepjolkina, 2014).
Tas nozīmē arī, ka otra “puse” personības tātad nav iedzimta. Tā attīstās dzīves laikā – tas atkarīgs, piemēram, no tā, kā mūs audzinājuši vecāki, ko slavējuši vai rājuši skolotāji, cik drošā apkaimē augām un nobriedām, ar kādiem stresainiem notikumiem saskārāmies utml. Mēs esam adaptīvas būtnes un pielāgojamies saviem apstākļiem. Piemēram, ja mūsu vide ir bijusi objektīvi nedroša, ir pilnīgi normāli, ka paļāvāmies uz savu spēju monitorēt apkārtni, identificēt briesmu riskus, ātri ”nolasīt” savus tuviniekus – tas, iespējams, nostiprinājis mūsos personības pusi, kas saistīta ar neirotismu, emocionalitāti, trauksmainību. Un līdzīgi ar citiem personības aspektiem.

Nu jau ir vispārzināms, ka personības iezīmes ļauj prognozēt cilvēka uzvedību, un tās ir saistītas ar vairākiem cilvēka darbības un sociālās adaptācijas aspektiem, ieskaitot profesijas izvēli, noslieci uz pozitīvām vai negatīvām emocijām, vispārējo apmierinātību ar dzīvi un laimes izjūtu.

Kāda esu, tāda esu?

Vai tas, ka personību nevar pilnībā izmainīt, nozīmē, ka nav jēgas mainīt savu ikdienas uzvedību? Tā gluži nevarētu teikt.

Nobriedušus, pieaugušus cilvēkus raksturo spēja uzņemties atbildību. Dzīves laikā mums jāapgūst, kā menedžēt savus dabas dotumus tā, lai citi ar mums attiecībās var justies droši. Tas nozīmē, ka centieni attaisnot destruktīvu uzvedību, rupjību, tuvinieku pievilšanu ar tekstu “Tāds es vienkārši esmu” ir manipulācija.

Piemēram, tas, ka esmu straujas dabas kopš mazotnes nav attaisnojums darīt pāri citiem ar nepārdomātiem vārdiem vai darbiem. Tas, ka man ir tendence ātri satraukties, nenozīmē, ka tuviniekiem ir pienākums ikreiz manas emocijas un situāciju menedžēt.

Ja tev ir tendence teikt “tāds es vienkārši esmu”, mēģini padomāt, no kādas atbildības tu tā izvairies.

Lai uzzinātu vairāk par personības testiem, ko “TIEK” iesaka vai neiesaka, lasi rakstu “Kuri ir labākie personības testi”.

Gribu sevi izzināt, bet nezinu kā

Pirms mēģinām kaut ko mainīt, mums jāsaprot, kādas tieši personības iezīmes mums piemīt. Daļu noteikti zinām ļoti labi, piemēram, ja esam izteikti ekstraverti un, vienkārši sakot, uzlādējamies no būšanas ar cilvēkiem. Bet mēdz būt arī tā, ka grūti saprast, kāds tad es īsti esmu, kas mani raksturo. Turklāt, iespējams, esam noticējuši apkārtējo cilvēku versijai par mums, kas ne vienmēr ir precīzākā.

Vari pamēģināt sevi iepazīt, aizpildot testu HEXACO, kas angliski pieejams šeit: http://survey.ucalgary.ca/jfe/form/SV_0icFBjWwyHvJOfA
Tur var uzzināt savus rādītājus katrā no personību raksturojošām dimensijām. Tālāk tepat lasi katras Hexaco testa skalas aprakstu latviski.

Skalu apraksti

Godīgums-pieticība (honesty-humility):
pieticība (greed-avoidance)
atklātība (sincerity)
vienkāršība (modesty)
krietnums (fairness)

Cilvēki ar augstu rādītāju šajā skalā nerīkojas manipulatīvi un tā, lai gūtu labumu tikai sev, tāpat viņi nevēlas pārkāpt noteikumus, viņus neinteresē luksuss un milzīga bagātība, nejūt, ka viņiem pienāktos vai būtu vēlme pēc augsta sociālā statusa. Savukārt cilvēkiem, kuriem rādītāji šajā skalā ir zemi, manipulē ar citiem savās interesēs, pārkāpj noteikumus, viņus motivē materiālie labumi un viņi izjūt sevi kā arkārtīgi svarīgus.

Emocionalitāte (emotionality):
trauksmainība (anxiety),
bailīgums (fearfulness)
atkarība (dependence)
sentimentalitāte (sentimentality)

Cilvēki ar augstu emocionalitātes skalas rādītāju sadzīvo ar trauksmi un bailēm, izjūt izteiktu vajadzību pēc emocionāla atbalsta, saiknē ar citiem ir empātiski, sentimentāli, jūt pieķeršanos. Savukārt cilvēki ar zemu emocionalitātes rādītāju neizjūt trauksmi stresa situācijās, neraizējas par briesmām, nejūt vajadzību dalīties savās raizēs un emocijās ar citiem, kā arī nejūt pieķeršanos cilvēkiem.

Ekstraversija (extraversion):
sabiedriskums (sociability)
sociālā drosme (social boldness)
pašparliecinātība sociālajā jomā (social self-esteem)
aktivitāte (liveliness)

Cilvēki ar augstu ekstraversijas skalas rādītāju jūtas pozitīvi par sevi, pārliecināti cilvēku priekšā, izbauda sociālas sanākšanas un mijiedarbību, jūtas par to pozitīvi, entuziastiski un enerģiski. Savukārt cilvēki ar zemu rādītāju jūtas nepopulāri, neveikli, samulsuši, ja attopas uzmanības centrā, jūt vienaldzību pret daudzām sociālām aktivitātēm un tiem piemīt mazāk optimisma, aktivitātes.

Atvērtība pieredzei (openness to experience):
kreativitāte (creativity)
estētiskums (aesthetic appreciation)
netradicionalitāte (unconventionality)
zinātkāre (inquisitiveness)

Cilvēki ar augstiem atvērtības pieredzei rādītājiem var izjust apbrīnu par mākslu, dabu, jaunām zināšanām, tāpat viņi brīvi izmanto savu iztēli un radošumu ikdienā un interesējas par neierastām idejām vai cilvēkiem. Savukārt cilvēki ar zemu rādītāju šajā skalā ir neieinteresēti mākslā, neizjūt intelektuālu zinātkāri, izvairās no radošām aktivitātēm un nejūt pievilcību pret neierastām idejām.

Labvēlīgums (agreeableness):
spēja piedot (forgiveness)
maigums (gentleness)
piekāpība (flexibility)
pacietība (patience)

Cilvēki ar augstu labvēlīguma skalas rādītāju viegli piedod citiem, ir atvērti kompromisiem un sadarbībai, kā arī spēj vadīt savus jūtu uzplūdus. Savukārt cilvēki ar zemu skalas rādītāju ilgi neaizmirst pāridarījumus, ir kritiski par citu cilvēku kļūdām, demonstrē spītību un rigiditāti, aizstāvot savu viedokli, un izjūt dusmu uzplūdus, ja pret viņiem izturas slikti.

Apzinīgums (conscientiousness):
organizētība (organization)
perfekcionisms (perfectionism)
apdomība (prudence)
čaklums (diligence)

Cilvēki ar augstiem apzinīguma skalas rādītājiem labi organizē savu laiku un apkārtējo vidi, disciplinēti strādā, lai sasniegtu savus mērķus, izrāda vēlmi precīzi un perfekti izpildīt darāmo, kā arī pārdomāti veic lēmumus. Savukārt cilvēki ar zemiem skalas rādītājiem lēmumus var veikt impulsīvi, bez refleksijas, viņus nesatrauc nekārtīga vide vai neprecizitātes, kā arī viņiem piemīt tendence izvairīties no grūtiem uzdevumiem.

Izmantotā literatūra:

Perepjolkina, V. (2014). Daudzdimensionālas personības aptaujas izstrāde un validizācija Latvijas pieaugušo izlasē (Promocijas darbs). Iegūts no https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/4921