Kāpēc iet pie speciālista, nevis parunāt ar tuvinieku vai kādu, kurš šo to nojauš par psiholoģiju

Raksta /

Tuvinieki ir unikāli un viņu loma atlabšanā ir ārkārtīgi svarīga, bet viņu kapacitāte būt par mūsu vienīgo atbalstu ir ierobežota.

Tuvinieki nav mūsu terapeiti un šo lomu jaukšana patiesībā kaitē attiecībām ilgtermiņā.

Savukārt speciālistiem ir ne vien izglītība, pieredze, zināšanas, bet arī ētiska atbildība apmeklēt supervīzijas, mācīties un atpūsties, prast par sevi rūpēties. Speciālistam ir spēks būt ar tevi konsekventi, arī skarbos vējos.

Speciālists

  • Visa uzmanība ir tev, tavām grūtībām. Prognozējams, konsekvents atbalsts.
  • Vari runāt pilnīgi atklāti.
  • Konfidencialitāte.
  • Neitrāla perspektīva.
  • Kopā ar tevi nonāks pie plāna vai iespējamajiem risinājumiem, balstoties zināšanās.
  • Atpazīs, ja tev nepieciešams vēl kāds atbalsts, citu speciālistu palīdzība.

Tuvinieks

  • Var būt aizņemts ar savas dzīves notikumiem.
  • Iespējams, runājot tu sevi cenzē, jo iesaistīti citi cilvēki; negribi, lai otrs uztraucas; baidies izraisīt negatīvu reakciju.
  • Konfidencialitāte nav garantēta.
  • Subjektīva perspektīva, jo nereti ir iesaistīts notikumos.
  • Var dot nevajadzīgus padomus, nepalīdzošus risinājumus zināšanu trūkuma dēļ.
  • Var nebūt prasmju atpazīt, kad nepieciešams profesionāls atbalsts.

Parunāt ar draugiem var būt noderīgi, bet nav tas pats, kas terapija. Norunāt nost grūto noteikti var arī ar tuvajiem un dalīšanās kopumā veido ciešākas attiecības, kad ļaujam citiem mums būt blakus, mūs iepazīt.

Terapija ir vadīts process. Speciālists kopā ar tevi mērķtiecīgi strādā ar tavām grūtībam, palīdz gan izdomăt plānu, gan to īstenot. Tas no drauga būtu par daudz.

Ar speciālistu vari būt pilnīgi atklāts, tev nav jādomā par to, ko jūt otrs cilvēks, kad stāsti savas sāpīgākās lietas. Ja draugi vai ğimene nedrīkst būt emocionālas miskastes, tad speciālists var izturēt tevi visu. Viņiem ir ilgstoši apgūtas prasmes un profesionālas atbalsta sistēmas.

Scroll to Top
×