Šis ir ieskats žurnāla “TIEK“ rakstā.

Pirmkārt jāsaka, te nav runa par trauksmi kā klīnisku pazīmi vai traucējumu - trauksmaini var būt cilvēki arī ar citām piesaistes stiliem. Trauksmes termins te apraksta attiecību trauksmi - raizes ar to, vai viss ir kārtībā.

Par trauksmainas piesaistes izcelsmi. Šie ir vecāki, kas spēj būt emocionāli silti un tuvi, bet nespēj turēt robežas savās attiecībās ar bērnu. Dalās ar bērniem par grūtībām ar finansēm, darbu, savām emocijām. Trauksmaina piesaiste var rasties arī tad, ja vecāks vai kāds cits ģimenes loceklis ir slims, varbūt ar īpašām vajadzībām, ar smagu depresiju, ar alkohola atkarību, kāds, kuram vajag daudz uzmanības praktisku iemeslu dēļ un kur visu ģimenes locekļu uzmanība un darbības ir zināmā mērā vērstas uz šo vienu cilvēku. Vai nu tāpēc, lai praktiski palīdzētu vai lai netraucētu citiem palīdzēt. Ja vecākiem nav bijis prasmju bērnu no tā distancēt un iemācīt, cik svarīgas ir viņa paša vajadzības, tad šādi apstākļi ātri apmāca bērnu fokusēties uz citu cilvēku vajadzībām, rēķināties vairāk ar citiem, būt noderīgam citiem, jo tiem ir grūtāk un man ir svarīga funkcija citu dzīvē. Mans svarīgums ir tajā, cik labs es esmu pret citiem.

Pilno rakstu lasi abonējot šeit vai nopērkot žurnāla otro numuru.