Kas ir droša piesaiste?
Šis ir ieskats žurnāla “TIEK“ rakstā.
Kā viens kritisks domātājs, runājot ar citiem tādiem pašiem, es sākšu ar atrunu: piesaiste ir labs veids, kā paskatīties uz agrīnajām un noturīgajām pieredzēm. Vai tā var prognozēt un noteikt itin visu? Noteikti ne. Piesaistes teorijai tās "tīrajā" un agrīnajā formā ir vairāki trūkumi. Galvenokārt tas, cik lielā mērā to dažkārt speciālisti un nespeciālisti cenšas padarīt nozīmīgāku nekā tā ir. Var dzirdēt apgalvojumus, ka piesaiste nosaka to, cik daudz pelnīsim un kā jutīsimies ikdienā, ar kādiem traucējumiem saskarsimies, ka tā ir vienāda ar visiem cilvēkiem mūsu dzīvē. Un kaut kādas no šīm korelācijām noteiki pastāv. Bet daudz vairāk par piesaisti mūsu dzīves panākumus ietekmē socioekonomiski apstākļi, kultūra, temperaments.Šajā rakstā mēs par piesaisti runāsim nevis tāpēc, lai pateiktu, ka tas, kas notika ar tevi 2 gadu vecumā, nosaka visu tavu dzīvi, bet tāpēc, lai saprastu pieredzē apgūtos uzvedības modeļus tuvās attiecībās. Tātad tas, ko piesaistes konstrukts mums dod, ir vienu veidu, kā domāt par sevi un savām attiecībām un no tāda viedokļa man tas patīk. Tāpat kā, šķiet, visam internetam šobrīd.
Piesaiste ir bioloģiski noteikta vajadzība pieķerties aprūpes personai Iedomājies mērkaķīti, kurš turās mammas kažokā. Vai cilvēkbērnu, kurš aizmieg saķēris mammas vai tēta roku. Tieši tik stipra vajadzība.