10 padomi, kā uzvarēt prokrastināciju
Šis ir ieskats žurnāla “TIEK“ rakstā.
Sāksim ar to, ka prokrastinācija nav izsmalcinātāks veids kā nosaukt slinkumu. Slinkums parasti nepatīk citiem, bet pats cilvēks jūtas neitrāli vai pat labi, bauda nedarīšanu. Prokrastinācija ir tad, kad mums kaut kas šķiet svarīgs, vajadzīgs, bet nekādi nevaram saņemties tā darīšanai, to mūžīgi atliekam. Pētījumos parādās tendence, ka vīrieši prokrastinē biežāk nekā sievietes, bet citādi nav pārliecinošu pierādījumu, ka būtu kāda sociodemogrāfiska pazīme, kas prognozē vai paskaidro prokrastināciju (Lu et al., 2022)
Tas nav nekas patoloģisks - mūsu smadzenes tā ir attīstījušās, ka augstāk novērtējam to, ko varam dabūt viegli un ātri. Mūsu šī brīža sarežģītie, bieži abstraktie mērķi, smadzenēm neliek labi justies, tās novērtē tikai to, ka būs baigais čakars. Bet te sēdēt un to nedarīt ir nedaudz stresaini, bet vismaz neprasa daudz papildu resursu. Tavām smadzenēm patīk taupīt resursus. (Barett, 2017)
Tāpēc arī kopumā nav vienas, visiem piemērotas atbildes par to, kā tikt galā ar prokrastināciju. Tuvākais tam ir - kā vari iemācīties sadarboties ar savām smadzenēm, tās it kā nedaudz apmānot, lai lielais, pretīgais, atliekamais darbs kļūtu vai nu par aizraujošu, vieglu vai neatliekamu.
Tas gan nenozīmē, ka prokrastināciju varam ignorēt. Pētījumos redzams, ka prokrastinācijai ir negatīvas sekas - piemēram, cilvēkiem ar veselības prokrastināciju ir sliktāki uztura paradumi, mazāk fizisko aktivitāšu un atliktā veselības problēmu risināšana pasliktina veselību.(Silkane, 2018)