Bet šodien varbūt vērts iziet pastaigā, parunāt ar kādu, dzert tēju, pierakstīt savas domas, apēst garšīgu maizīti.

Ir labi, ka tu esi, tas pats par sevi ir vērtīgi. Visas intensīvās sajūtas reiz norimst, lai cik neticami tas nebūtu.

Pašnāvību nevar nokavēt, bet svaigas bulciņas no vietējās kafejnīcas gan. Iespējams, šinī brīdī pašnāvības domas ir visskaļākā balss tavā galvā, bet, ja nu tu ļautu šausmām šausmināties un fonā uztaisītu smaržīgu piparmētru tēju, kas silda plaukstas un uzrakstītu čomiem, ka "riktīgi sūdīgi".

Svarīgi - tu neesi vienīgais, kas tā domā. Latvijā nesens pētījums rāda, ka par pašnāvību domā ap 10% cilvēku. (Ķīvīte-Urtāne, 2023) Tu neesi nasta, tevis nav par daudz. Ir cilvēki, kuri grib dzirdēt, ko tu domā. Ja tavu tuvo vidū šobrīd nav neviena, ar kuru jūties ērti runāt, zvani uz emocionālā atbalsta tālruni. Tur strādā cilvēki, kas tieši tam ir paredzēti. Zvani uz 116123.

Izmantotā literatūra

Ķīvīte-Urtāne A., Rancāns E., Vinogradova V. V., Kursīte M., Libora I. (2023). Pētījums par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā. Pētījuma ziņojums. Rīga: LR Veselības ministrija