Ir pētījumi, kas rāda, ka TikTok, YouTube un citos sociālajos medijos tiek nepareizi attēlotas dažādas mentālās veselības problēmas.

Lai pievērstu cilvēku uzmanību, satura veidotāji izvēlas kādu diezgan izplatītu cilvēcisku pieredzi un piedēvē to kādai diagnozei.

Var būt aizraujoši atklāt, ka ir jēdzieni, kas paskaidro kādas tavas pieredzes.

Tas nav slikti.

Taču patoloģizēt savas pieredzes arī nav palīdzoši nedz tev, nedz citiem. Visi nemieri nav UDHS, katra izteikta vēlme pēc kārtības nav OCD, aizraušanās ar kādu hobiju nav autisms, satraukums pirms uzstāšanās nav medikamentozi ārstējama trauksme.

Vieni un tie paši simptomi var būt virknei diagnožu, tāpēc speciālistiem svarīga ir visa kopbilde - cik bieži, izteikti, cik sen, ar kādiem citiem simptomiem kopā utt.

Diagnozes būtība ir varēt sniegt pareizo palīdzību, pielāgojumus ikdienā, izpratni, ārstēšanu. Vai tev vajag palīdzību?

Visas individuālās atšķirības nav diagnozes. Sargā sevi un nebaidies meklēt profesionālu palīdzību, taču nevajag arī patoloģizēt normālas cilvēciskās pieredzes. Taču var būt vērtīgi par savu unikalitāti parunāt ar kādu mentālās veselības speciālistu.

Atsauce

Starvaggi, I., Dierckman, C., & Lorenzo-Luaces, L. (2024). Mental health misinformation on social media: Review and future directions. Current opinion in psychology, 56, 101738. https://doi.org/10.1016/j.copsyc.2023.101738