1.Izveido rutīnu (jā, jā, pat tad, ja riebjas)

Rutīna sakārto un atvieglo ikdienu. Tā rada paredzamības un drošības sajūtu. Tad tev nav nemitīgi jātērē resursi, lai izdomātu, ko tagad darīt. Ja svētdienās laisti puķes, tad citās dienās par to drīkst nedomāt utt.

Ieplāno arī atpūtu starp veicamajiem uzdevumiem!

Lai atcerētos, liec atgādinājumus (modinātājus, piemēram). Ne vien tam, cikos kāds notikums sākas, bet arī laikam, kad jāsāk kaut kas darīt, piemēram, jāsaģērbjas vai jāiziet no mājas. Tas var izskatīties šādi:
9:30 sākt taisīties
9:50 iziet no mājām
10:00 tikšanās ar Jāni

2.Prioritizē

Visas darāmās lietas nav vienlīdz svarīgas. Kas ir šodienas svarīgākais uzdevums?

Ja grūti to izdomāt, varbūt vari to darīt kopā ar speciālistu vai uzticamu tuvinieku. Plāno ne vairāk par 3 uzdevumiem dienā. Atceries, ka ir ok, ja kādā jomā citu minimums ir tavs maksimums.

3.Nesalīdzini sevi ar neirotipiskiem cilvēkiem

Jebkura salīdzināšana var būt kaitējoša, bet īpaši tad, ja salīdzinām sevi ar kādu, kura apstākļi (khem smadzenes) atšķiras no mūsu.

Ja gribas kādu motivējošu atskaites punktu - domā par sevi, savu ceļu:
Vai šobrīd tu zini vairāk nekā agrāk par savu UDHS? Vai tas ļāvis vieglāk ar to sadzīvot?
Varbūt tu biežāk laicīgi nodod skaitītāju rādījumus - tas ir svarīgs sasniegums!

4.Visu pieraksti

Nepaļaujies uz "šo es noteikti atcerēšos". Nulles tolerances politika - pieņem, ka neatcerēsies un pieraksti. Ja īstenībā atcerēsies, fantastiski, bet pēc noklusējuma pieraksti, pieraksti, pieraksti.

Pieraksti idejas, tikšanās laikus, lietas, ko apsoli izdarīt, kas jānopērk, ko gribi dāvināt utt. Ievies vienu vietu, kur tas pierakstīts, kur regulāri ielūkosies, jo turpināsi tur pierakstīt. Tādējādi pierakstot nākamo lietu ieraudzīsi, kas tur jau rakstīts.

Lietu aizmiršana rada daudz trauksmes un kauna. Tu vari sev palīdzēt to samazināt.

5.Pamani, kas tev izdodas.

Pamani, kādas UDHS menedžēšanas prakses izdevies ieviest - vai arvien vairāk izmanto atgādnes, pieraksti lietas, labāk izgulies, regulāri ēd utt. Svarīgi pamanīt katru sasniegumu un to novērtēt.

UDHS specifika nozīmē, ka paradumus ieviest ir salīdzinoši grūtāk un tie citiem var nešķist svinami ("kas tad tur tāds - nekavēt"), tāpēc tev jāmācās uzticēties sev, jo tikai tu zini, cik pūļu kaut kas prasījis.

Nopērc sev puķi, kūku vai aizved sevi uz kino. Tu centies, tev nedaudz sanāk, tas ir svarīgi!

Lasi vēl žurnālā “TIEK“