Domāt par nāvi ir normāli.

Tas nāk roku rokā ar pilnasinīgu dzīvošanu.

Tā vietā, lai bēgtu, izvairītos no bailēm un domām par nāvi, var būt vērtīgi dot sev atļauju reiz pa reizei baidīties.

Kā ar visām bailēm, labs veids, kā ar tām sadzīvot, ir tajās pagremdējoties. Apzināti padomāt, analizēt, izprast savas domas un jūtas par nāvi.

Vari sākt ar atbildi uz jautājumu:

Kas tevi visvairāk biedē, domājot par nāvi? Vai tu vari to nosaukt vārdos vai vizualizēt, iztēloties?

Kādā dzīves brīdī mēs katrs atmostamies domām par savu mirstību. [...] Ko tu jūti, kad to piedzīvo? Ko tu dari? Vai lec frenētiskās aktivitātēs, kas mazina trauksmi un ļauj izvairīties no šīs tēmas? Centies dzēst krunkas ar plastisko operāciju vai krāso matus? Izlem būt trīsdesmit deviņus gadus vecs vēl dažus gadus? Ātri novērs domas ar darbu un ikdienu? Aizmirsti par to? Ignorē savus sapņus? […] Es aicinu - nenovērs savu uzmanību. Tā vietā baudi atmošanos! Izmanto to.
Irvin Yalom

Kā sadzīvot ar domām par nāvi? Universālas receptes nav, bet var būt noderīgi sev atgādināt, ka baidīties no nāves ir pavisam normāli. Ja paliek parāk grūt par to domāt vienatnē, meklē profesionālu palīdzību psihoterapijā.