Pārmaiņas rada stresu, neskaidrību, nogurdina, liek mācīties ko jaunu.

Ja pārmaiņas ir negaidītas, varam just šoku, kontroles trūkumu, varbūt dusmas. Iespējams, vienkārši liekas, ka visa ir par daudz.

Ja tā kāds raksturo nepatīkamus notikumus, tas šķiet saprotami un pazīstami. Taču priecīgu, labu pārmaiņu gadījumos mēdzam to aizmirst, jo par šo taču būtu jājūtas tikai labi!

Tad var gadīties, ka visām sarežģītajām sajūtām klāt vēl nāk kauna un vainas sajūta par to, ko jūtam. Kāpēc es nevaru vienkārši priecāties? Kas man ir?

Varbūt sākam meklēt slikto labajā, jo, ja jau jūtamies arī nepatīkami, tad gan jau nemaz nav tik labi, vai arī nepamatoti prognozējam, ka notiks kaut kas slikts.

Pārmaiņas bieži ir neērtas. Jā, arī tās, kas ilgi gaidītas un gribētas, vai tādas, kuras visi citi arī gribētu, vai tādas, kas skaidri uzlabo mūsu dzīvi.

Ja to pieņemam un spējam sev validēt, tad vieglāk izdzīvot pārmaiņu brīdi.

Daļa cilvēku vislabāk jūtas tieši nemitīgās pārmaiņās un ātri, ar prieku adaptējas (iespējams, arī ātri sāk just garlaicību). Taču kopumā mūsu smadzenes pārmaiņām vismaz nedaudz pretojas, jo tās prasa papildus resursus. Atpazīstam, validējam, dzīvojam uz priekšu.