Mantras, afirmācijas, pozitīvi apgalvojumi strādā, ja tici tam, ko tu saki, bet nepadara vēlamo par realitāti.

Ja tu jau tici, ka vari uzvarēt, tad sev to atgādināt ir noderīgi.

Ja tu zini, ka vari, tad sevi uzmundrināt un atbalstīt, atkārtojot es varu būs spēcinoši un var paaugstināt iespējamību, ka paveiksi gribēto.

Pētījumi par afirmācijām norāda, ja tev patiesi riebjas vārīti sīpoli un tu no sirds zini, ka tev riebjas vārīti sīpoli, tad 100 reizes teikt spogulī man garšo vārīti sīpoli ne vien nepārtrauks tavu nepatiku, bet tev atkal un atkal atgādinās, cik vārītie sīpoli tev šķiet pretīgi.

Tātad, ja tu vēlies kādu savu dzīves jomu uzlabot, mantra jeb afirmācija var noderēt tikai tad, ja tu spēj atrast tādu, kurai spēj noticēt.

Tāpēc vispārīgas mantras bieži nestrādā un liek justies sliktāk, jo uzkrītoši atgādina par to, kas mums neizdodas.

Piemēram, ja ātri satraucies, tad mantra "es vienmēr jūtu mieru" jau no paša rīta tikai atgādinās, ka tu parasti nemaz nejūti mieru un esi trauksmains pēc dabas.

Tā vietā padomā, varbūt tev izdodas dažreiz pārvarēt savu trauksmi ar prasmēm, kuras apgūsti un palīdzību, kuru mācies saņemt?

Tad varbūt vārdi es arvien labāk protu sevi nomierināt atgādinās par to, ka tiec galā ar grūtībām, ka nepatīkamās sajūtas beidzas, ka proti par sevi parūpēties utt.

Afirmācijas var noderēt, lai sev atgādinātu, kāpēc esam vērtīgi, stipri, mīlami, kas mūsu dzīvē labs, bet, ja neticam, ka esam skaisti, tad atkārtot 100x "esmu skaists" pie spoguļa neko nemainīs, tāpat būs jāstrādā ar negatīvo paštēlu.

Neviena manifestācija pēkšņi neveiks brīnumus. Afirmācijas nav mağija.

Mantras un afirmācijas ir labas kā viens no rīkiem, īpaši laba mentālās veselības speciālista vadībā, bet tās ir pilnīgi bezjēdzīgas, ja tām neticam.