Kā tev iet ar mūsdienu cilvēka ierastāko vienādojumu, kurš paredz produktīvi strādāt 8 stundas dienā + 8 stundas kvalitatīvi atpūsties, rūpēties par sevi, par savu ģimeni, satikt draugus + 8 stundas labi izgulēties? Skaidrs vienādojums, skaidri uzdevumi, bet brīžiem tāpēc mēdz kļūt grūti, ja nekādi neizdodas katru dienu būt 8 stundas produktīvam, neizdodas tikt pie 8 stundām miega, ja laiks atpūtai pagājis ceļā, veikalā, stīvējot bērnam kājās zābakus. 

Zinātniska pamatojuma tam, kāpēc mums dzīve jādzīvo 8 stundu posmos, īsti nav. Tā ir vēsturiska un kulturāla sabiedrības norma, kas, raksturīga drīzāk rietumu sabiedrības daļai - arī mūsdienās citur pasaulē ritms ir ļoti dažāds. 8 stundas ir vienkāršas no organizācijas un darba devēja viedokļa, jo dienu skaidri sadala trīs daļās un kādreiz tika pieņemts, ka uzlabo produktivitāti. Tā nav mūsu bioloģiska nepieciešamība vai īpaši efektīvs veids, kā cilvēkam dzīvot labu dzīvi. 

Mūsdienu pētījumi rāda, ka cilvēki birojos vairāk nekā pusi no laika pavada esot ‘’neproduktīvi’’ un kļūst arvien skaidrāks, ka elastīgāks ritms, kurš ļauj cilvēkiem atpūsties, izgulēties, parūpēties par savu veselību un satikt ģimeni un draugus, ir noderīgs ne tikai cilvēku labklājībai, bet arī organizācijām, jo tāds cilvēks beigu beigās ir produktīvāks. 

Ko tas nozīmē Tev, ja neesi darba devējs vai pozīcijā, kur vari pārliecināt savu priekšnieku, ka izdarīsi to pašu vai vairāk, ja reāli darbā būsi mazāk?

Pirmkārt, pieņemt, ka neesi vienīgais slinkais izņēmums, kurš nespēj 8 stundas dienā būt vienmērīgi produktīvs - to nespēj lielākā daļa cilvēku. Ar tevi viss ir kārtībā, ja gribi atpūsties, iedzert tēju vai aprunāties ar kolēģiem. Tu esi dzīvs cilvēks, nevis mehānisms rūpnīcas motorā.

Otrkārt, paskatīties nevis uz to ‘’kā vajag’’, bet uz sevi un izvērtēt, kāds darba modelis tev ir piemērots. Varbūt tu esi ļoti produktīvs divas dienas nedēļā intensīvi strādājot 12h šīs abas dienas un tad pārējās darba dienas strādājot ļoti maz, bet varbūt tu visvairāk izdari rīta pusē, kad jūties možs un aktīvs, bet pēcpusdienā strādā ar mokām. Tāpat ar miegu - kādam varbūt vieglāk ar īsāku nakts miegu un gribas pagulēt diendusu, bet citam nepieciešams nepārtraukts, ilgs miegs. Mēs esam dažādi, tāpēc dažkārt vērts uz pierasto paskatīties nedaudz no malas, lai saprastu, vai tas mums der.

Treškārt, pat, ja atpūšoties neizdodas aizbēgt no domām par produktivitāti, tad sev par to nepārmest, bet mēģināt to ierāmēt citādi - atpūties, apmierināts cilvēks ir ilgtermiņā produktīvāks.

TIEK piedāvā:

Prioritāšu matrica, kas palīdzēs atšķirt svarīgo no steidzamā, tā atvieglojot tavu dzīvi.

Atsauces:

Work: A Deep History, from the Stone Age to the Age of Robots, James Suzman, 2021, Penguin Press

Working time and the future of work, Jon Messenger, 2018, International Labour Organization