1.Baidīties ir normāli.

Just trauksmi, dusmas, sastingumu, zaudējumu un citas izjūtas ir saprotami un norāda, ka tavs ķermenis, tava psihe reaģē uz pasauli.

Skumt, just smagumu ķermenī - tās visas ir normālas reakcijas. Ļauj sev just.

2.Uzliec limitu tam, cik daudz laika pavadi, lasot ziņas.

Uzzināt jaunāko ir svarīgi, bet tas nenozīmē, ka tev 90% nomoda laika jāpavada, lasot dažādas notiekošā interpretācijas.

Ja šobrīd tie ir 90%, sper mazus soļus, samazini to līdz 80%, tas jau ļaus nedaudz novērst ruminēšanu, kas uztur trauksmi.

3.Turpini darīt savas ikdienas lietas.

Ēd, dzer, tīri zobus, izej svaigā gaisā, spēlējies ar suni, bērnu, klausies labu mūziku un satiec tuviniekus.

Nemeklē jēgu. Zini, ka bezjēdzīguma sajūta kara ēnā var piezagties ikvienam. Cik iespējams, turpini savu ikdienu pat, ja radusies šāda sajūta.

Ir jēga tam, ka tu esi dzīvs, paēdis, pasmējies ar draugiem.

4.Virzi radušos enerģiju palīdzošā gultnē.

Trauksme var mūs ārkārtīgi aktivizēt, bet var arī iedzīt sastingumā.

Abos gadījumos var būt noderīgi ieraudzīt, ko es reāli varu darīt, kā palīdzēt.

Piemēram, ziedojot, palīdzot brīvprātīgajām organizācijām, informāciju meklē ukrainewar.carrd.co

5.Runā ar kādu.

Ar draugiem, radiem, terapeitu vai kādu citu - pārrunā to, kā jūties, ko domā.

Saruna mūs var līdzsvarot, mazināt vientulības izjūtu.

6.Ja ir sajūta, ka jāgatavojas sliktākajam, sagatavojies, balstoties uzticamā informācijā.

Piemēram, pārrunā ar ģimeni praktiskos jautājumus, izlasi un ņem vērā sargs.lv ieteikumus par Ārkārtas gadījumu somu.

Izvairīšanās domāt par slikto nereti mūsu trauksmi tikai uztur. Bet tāda līdzsvarota visa apsvēršana, sagatavošanās var likt justies kaut nedaudz drošāk neprognozējamos laikos.