Cīnos ar iekšējiem dēmoniem vai tomēr neatpazīstu emocijas?

Vai vari atbildēt uz jautājumu, kas tieši ir tie ''dēmoni''? Vientulība, slimība, atkarība, skumjas, sāpes, traumas, ilgas, novārtā atstāšana?

Visam, ko tu piedzīvo, ir vārdi, tā nav maģija.

Lielākajai daļai psihes iekšējo norišu var izsekot - kāpēc, kad, cik lielā mērā to piedzīvoju, kas to veicinājis un kas palīdzējis sadzīvot, kā man tas dara pāri.

Romantizēta valoda par savām iekšējām izjūtām var slēpt to, ka niansēti nezinām, kas tur notiek.

Aizplīvurotas, abstraktas frāzes var būt veids, kā izvairāmies no grūtību risināšanas. It kā skatāmies uz savu strutojošo brūci stoiciskās sāpēs, bet nenomainām pārsēju.

Tā zogot sev iespēju kaut ko par tiem ''dēmoniem'' saprast, mainīt un justies labāk.