Dažreiz, kad domājam par kādas diagnozes simptomiem, iztēlojamies tos kā izrietošus no viena cēloņa.

Tomēr bieži dažādu mentālu grūtību simptomi pastāv tādā kā tīklojumā, kur viens otru tie ietekmē gan tieši, gan netieši.

Piemēram, miega-nomoda ritma grūtības var novest pie noguruma, kas savukārt var ietekmēt kognitīvās spējas (domāšanu, atmiņu, uzmanību) un sekojoši emocionālo sfēru (jūtam vainu, kaunu par neizdošanos), tas savukārt ietekmē attiecības (kurās kādam nākas vilties) utt.

Katra situācija ir unikāla, bet pamatideja ir, ka simptomi ir saistīti caur bioloģiskiem, psiholoģiskiem un arī sociāliem mehānismiem.

To svarīgi zināt, lai ieraudzītu savu mentālās veselības diagnozi kā dinamisku (joprojām besīgu un grūtu un kādreiz arī hronisku), bet dinamisku. Lielā daļā gadījumu tas nozīmē, ka varam atrast, kā to ietekmēt.

Lasi vairāk par depresiju žurnālā ''TIEK'', to abonējot. Smadzeņu ķīmijas disbalanss, depresijas biomarķieri - patiesība vai mīts? Cik dažāda var būt depresija, izzini kopā ar klīnisko psiholoģi Kristu Lembergu. Uzzini arī, kas uzskatāmas par pierādījumos balstītām palīdzības iespējām.

Avots

Borsboom, Denny. (2017). A network theory of mental disorders. World Psychiatry, 16(1), 5–13. doi:10.1002/wps.20375