Ja tu konstanti fokusējies uz citu cilvēku izaugsmes potenciālu, tev var būt pazīstamas šīs domas:

"Kāpēc viņa nedara ____ ."
"Viņiem vajadzētu ____ ."
"Gan jau viņš mainīsies."
"Ja viņš tikai pacenstos."
"Vispār viņš ir labs cilvēks."
"Nu es jau viņa vietā gan____ ."

1.Cilvēki darīs, ko grib un paši uzskata par svarīgu. "Es gan darītu tā" ir ok doma, bet tās izcelsme var būt vēlme kontrolēt apkārtējos, lai viņi atbilst tavai realitātei. Bet neviens to tev nav parādā.

2.Tā var būt izvairīšanās no šīs realitātes. Domāt, ka kāds ''teorētiski varētu'' kļūt labāks partneris vai draugs NEKO nemaina viņa reālajā uzvedībā un attieksmē. Ja tev ir nenovīdīgs līdzcilvēks, kas tevi sāpina vai ar kuru grūti komunicēt, tavas cerības to nemainīs.

Dzīvo realitātē. Laipnā, cerīgā, bet realitātē.

"Bet es viņā redzu potenciālu..." Tas parāda tavu laipnību, spēju meklēt labo.

3. Fokusējies uz sevi.

Kad tērējam daudz laika domām par visiem citiem, tas var bremzēt mūsu izaugsmi.

• Ko tu vari darīt, lai tava dzīve būtu labāka?

• Kuras ir patīkamas attiecības, kurās vari gan sniegt, gan saņemt?