"Zāles ir kā dzīvot dzīvi vieglajā režīmā, tas nav reālistiski. Citi taču tiek galā bez!"

Medikamentu mērķis ir atgriezt cilvēku normālā dzīvē. Kā ar brillēm - cilvēki iet pie ārsta un pērk brilles, jo grib redzēt nevis vairāk par visiem, bet tāpat kā citi cilvēki. Tam arī paredzēti ārsta izrakstīti medikamenti - tos cilvēki lieto, jo grib varēt iet uz darbu, dušā, pavadīt laiku ar ģimeni. Tātad funkcionēt pavisam parasti.

Zāles nav visvarenas, tās nerisina dzīves kontekstu, kas radījis vai provocē ciešanas. Lai mainītu ieradumus, attiecības, pieņemtu nemaināmās lietas, cilvēkiem vajag atbalstu. Tas arī ir iemesls, kāpēc konsekventi pētījumos redzams, ka medikamenti un psihoterapija labāk strādā kopā.

Virknei saslimšanu jebkāds konsultatīvais process vai dzīvesveida izmaiņas bez zāļu sākotnējas lietošanas ir gandrīz neiespējamas. Ja cilvēks depresijā nevar tikt ārā no gultas, tad ir nereāli sagaidīt, ka sāks regulāri ieplānot un apmeklēt speciālistu vai būs spējīgs dzīvē ieviest nepieciešamās pārmaiņas, lai depresija neturpinātos vai neatkārtotos.

Citi tiek galā bez medikamentiem, jo viņiem nevajag “brilles”, viņi jau redz.

Ja ļoti smagi dzirdēt nezinošu tuvinieku komentārus, atceries, ka tev nav viņiem jāstāsta par to, ka dzer zāles. Tā ir tava un tava ārstējoša ārsta darīšana, jo tikai jūs ziniet, kādas grūtības tu piedzīvo ikdienā, kuru dēļ zāles nepieciešamas.

Ja tevi ļoti frustrē doma, ka citi dzerot medikamentus atvieglo savu dzīvi, vērts apdomāt, kas ir tās ciešanas ar kurām tu sakostiem zobiem sadzīvo. Kāpēc tev ir tik grūta doma, ka kāds atļaujas neciest?