Jā, bet dažreiz.

Citiem ir arī mierīgi, patīkami, priecīgi.

Ja esam pieraduši dzīvot grūtībās, varbūt pat neizaicinām šo pārliecību un tāpēc nemeklējam atbalstu, jo liekas, ka "dzīve tāda ir".

Varbūt mums apkārt bijuši vai ir cilvēki, kuri normalizē dzīvi ciešanās.

Dzīve ir ļoti dažāda un situatīvi pilnīgi visas emocijas ir normālas.

Taču norma nav justies slikti, dzīvot pārmērīgā satraukumā vai nemitīgās skumjās.

Mērķis nav arī būt ekstāzē. Normāls ikdienas stāvoklis ir drīzāk patīkami neitrāls, brīžiem piedzīvojot kādu intensīvāku emociju brīdi.

Tātad - nav tā, ka arī visi citi visu laiku ir vismaz nedaudz skumji.

Ja atpazīsti sevi, tad zini, ka šo var ļoti efektīvi risināt psihoterapijā. Meklē atbalstu.

Ja dzirdi, ka kāds tev blakus sācis teikt, ka "ai, visiem jau grūti" tas var būt labs signāls, ka cilvēks nejūtas labi. Dažkārt grūtā sajūta ir tik pārņēmoša, ka liek noticēt, ka tāda vienkārši ir visa pasaule, nevis es jau ilgāku laiku slikti jūtos.